Nesen izbaudīju perfektu miera sajūtu.. pilnīgākais miers, kas vispār jelkad ir bijis... mani pārņēma tik dīvaina sajūta... Laiks bija pilnībā apstājies... burtiski viss iestindzis vienā Tevis paša noteiktā mirklī... un doma, ka pilnīgi nekur nav jāsteidzas vai jāskrien mani pilnībā apmierināja...Vienīgais ko neizdarīju - neaizgāju līdz "vecajām" vietām... karjers pie jaunā meža ... tur vispār laika telpas nav... tāda nepastāv... bet nu to vēl kādu citu reizi...
Laiks atgriezties ritmā un vēl kādu laiciņu piemirst par to, ka esi radīts ne tikai kādam, bet arī SEV...Lielā jonī tuvojas arī Lieldienas... Oliņsvētki :D ... Hmm ... tad gan laikam viena lieta jāizdara... sen nav būts tanī vietā, kas ne visiem zināma, vēlama, vai patīkama.. bet manā gadījumā aiziet uz baznīcu ... vismaz pāris reizes gadā laikam iederās... nomierina.. un vēl Lieldienās tie visi jaukie priekšnesumi... Enģeļu dejas.. noteikti.. to es izdarīšu..
Vēl arī sirds tāda nemierīga... nez par ko .. varbūt runči? :D... Pieklājas domāt, ka mēs esam situācijas noteicējas... bet nu .. manīs, kā šis pavasaris atnāks pie manis...Viens, ko es pavisam noteikti zinu, es gribu gribu beidzot atpūsties.. un sajust to miera sajūtu, ka viss ir kārtībā, un uztraukties nav par ko, nav vajadzības :) gan jau... Vai kāds palīdzēs?
