Shame on me, but ...

Par vakardienas gadījumu es vai zemē aiz kauna urbjos, jo lieta tāda, ka Anna aizgāja svinēt Popiņam vārdadieniņu un ar Līviņu raiti malkojām vīnu ar ledu... laicīgi sarunāju ar Ilzīti, ka tikšu savākta ap 00.00, lai kā jau Pelnrušķītei pieklājas būtu pie vīrieša tieši pusnaktī :D. Bet... kā gadījies kā ne, iekāpjot automašīnā visa mana galva sāka tā kā cirka karuselis rinķot. Un jau aizbraucot līdz vīrišķim, kas tanī vakarā arī izklaidējās ar draugiem (un tam pa vidam paspēja vēl uztraukties par to vai tik viņa alkohoha līmenis gadījumā nepārsniedz manu līmeņrāžu vērtības...) es vairs nebiju spējīga pat iet.
Pēc tam paspēju izkāpt no braucošas automašīnas, jo negribēju to pieķeskāt... Mans vīrietis, varu saderēt, ka mani tanī mirklī atskaldīt konkrēti vēlējās, bet ieturēti stāvēja līdzās un mēģināja jel kā palīdzēt.
Kaut kā arī nonācām līdz mājām, kur skati arī nebija no tiem jaukākajiem, bet arī tur vīrietis nesatricināmi neatkāpās ne soli. Bet no rīta es vēl uzzināju bonusinformāciju...Es esot pa miegam paspējusi iztīrīt savu gremošanas sistēmu tur pat pie gultas... kas bij interesanti tur bij tīrs, tātad arī par šo lietu mīļums parūpējās... Bet to, laikam, spēj tikai viņš - bez pārmetumiem, morālēm un vēl nez kādiem spaidu darbiem, no rīta lūkoties tev sejā, pajautāt kāds miedziņš bijis, kāda pašsajūta... Un aptekelēt mani līdz pēdējam, arī parūpējoties par to lai laicīgi iesēžos pareizā maršruta autobusā un aizbraucu līdz darbiņam...
Tādēļ vēl jo vairāk man ir mežonīgs kauns, ka viņam tas bij jāpieredz, un jūtos tik vainīga visu priekšā par savu paskatu un uzvedību, ka nezinu kā skatīties viņu acīs...

Bet kopumā... pie kā es šo diezgan baismīgo "iz dzīves" stāstu mēģinu novest... pie tā... ka godīgi sakot, es varu tikai novēlēt katrai tik centīgu un iecīetīgu, mīlošu un gādīgu vīrieti kā manējais, jo ar savu es nedalīšos... :p

Mīlu Tevi mans Broilerīt,
Tavs Cālīts...

NJaaa.... biju pasākumā... hmmm .. saucas Kāzas :D :D :D :D atvainojiet par šo zaimošanu, bet nu es sapratu ka ar visu savu dezorganizatorisko būtību spētu būt diezgan labs organizators, jo nespēju skatīties uz ceremonijas bardaku :D :D :D ....

Jau vien smieklīgs fakts pirms stāsta - tur atrados, jo kāds nejauši uzzināja, ka Mārtiņam ir draudzene vārdā Anna :D :D :D :D :D :D :D Un es jau nebūšu es, ja nu tur kaut ko palaidīšu garām.. :D :D :D :D Jautrībai vēl Sanitu ievilku tanī visā :D ":D :D :D :D

Tātad ienāku baznīcā.. mēs ieradāmies laicīgi.. tātad gandrīz pirmās

.. atšķirība tikai tanī ka pirmie bij mūsu ar Sanču kavalieri .. Ar sagādātiem mums ziediem :) jauki un pareizi.. utji putji puikas :D....

nju tātad sākam gaidīt.. jau nosit pulksten 14.00 .. ceremonijai jāsākas... bet kaut kā svarīga iztrūkst... hmm kā gan ? :D :D :D :D Līgavas ar līgavaini.. nez kurā pakaļā šie ielīduši.... izrādās arī viņi īsti nav pie vainas.. jo aizkavējies limuzīns... :D .. bet tikmēr līgavaiņa brāļi nemaz nenojaushot kā nostāties mēģina uzlīst uz altāra par ko es vēl lielākā šokā sēžu un vaimanāju... pēc tam mans Murkšķīts pienāk un jautā vai šie pareizi sastājušies ( jo es jau viņam vairākas dienas vaimanāju ausī par nesakārtotību un haosu šī pasākuma norises plānos) nu un tad es tik spēju bērt vārdus kā pupas un beigās piebilst, ka tik pat labi šie var stumt mācītāju nost un paši diriģēt pasākumu :D ...mmm... tad nāk divi vīrišķi ar puķēm.. un mana mīmika sāk ieņemt vēl baisāku paskatu... tā vien gribējās kliegt - PUŠĶUS SĀNOS, STARP 1 UN 2 PAKĀPIENU..... AR SKARĀM UZ PRIEKŠU!!!!! bet nu jaa.. visu gluzhi vinji no manas murmināšanas nesadzirdēja bet nu apmēram nosvieda +/- īstajā vietā... :o ... bet nu tālāk pulkstens jau pus 3 un beeeeeeeiiiiiiiidzot ierodas vaininieki... un kā jūs domājat kas vēl nenotiek pa manam prātam? :D ... mazā ziedu meitenīte ik pa laikam aizmirst ka viņai jāmētā ziedi ...viss bars naak iekšā un pie tam nepareizā kārtībā.. bet ko tur man... es jau neprecos.. vecmeitās tik vien palikšu. ko man satraukties par kāzu ceremoniju :D :D :D :D.... labs ir... par cik nokavēšanās nav bijusi maza - ceremonija uzņem tempus, jo nākamie min uz papēžiem... tiek izlaista solījuma daļa un vēl šis tas.. bet nu nekas nepārspēs līgavas ģīmja izteiksmi kad beidzot parakstīti papīri... - Tik neapmirināta seja.. šķiet laikam vedēji par ilgu parakstās :D :D :D....bet nju arī to es atcerēšos :D...

nju jaa.. tad nu vēl jautrība.. svarīgākie ļautiņi rāpjas limuzīnā un dodas braukāties... bet mums tiek pateikts paldies par Eskorta pakalpojumiem un mēs varot doties mājup gaidīt Ilzīti... khe māsiņu - kā nu jau man atļauts viņu dēvēt - tiešām feins un sirsnīgi traks skuķis ... prieks par tādu kompāniju kā viņa... tādēl mēs ar Sanču daudz nebēdājot ieskrienam pakaļ uzkožamajiem un ejam tupēt kā bekas mērcē :D :D :D ... sagaidam arī Ilžuku un dodamies meklēt pirti... un tikai mēs mākam pabraukt garām pagriezieniem ar tekstu ..- nu nē šitas noteikti nav tas .. :D :D :D vai arī pirts nolūkos iebraukt sētā kur varen zvērīgām acīm uz mani lupī suns ar izkārtu siekalu ka man sāk likties ka es esmu tāds liels gards bifšteks :D :D :D .. nju un tad galu galā atbraukt īstajā vietā un īstajā laikā.. :D ...

problēmas ar vietu daudzumu un trauku skaitu lika mums ēst uz maiņām :D :D :D tālāk es kā liels svētku diktators un vēl visādos titulos dēvējams nezvērs izpelnījos dāvanu :D :D :D fotorāmīti - tiesa, skaistu gan, bet arī ar visu uzlīmēto cenu virsū :D :D :D tātad maksimā pa 5.29 Ls var nopirkt diezgan skaistus rāmīšuš.. esat vērīgi.. varbūt arī jums palaimēsies :D :D :D

tālāk man pieriebjas skraidīt augšup lejup un mēs nošņācot kko pazūdam .. bet mans vīrietis pazaudējis mani no skatu punkta domā ka es šo tik vienkārši esmu uzsviedusi un sapukojas... eh .. nju kam negadās... bet jūs jau zinat kā ir ar tām attiecību risināšanas manierēm man.... un cilvēks ātri vien arī saprata :) prieks.. :) un tad nu īsumā arī vēl viens čalīts ieberzās.. par ko vēl tagad lāgā atmaksā .. un nabadziņam ērkšķi vēl izbārstīti ne pa jokam pa ceļu ... eh mazais.. ..

tad vēl pa starpai līdz rīta cēlienam paspēja gan līgava pa degunu atrauties gan līgavainis vienam uzšaut.. es paspēju laicīgi noturēt Mārtiņu jo muzikants - Strings pēc manis bildināšanas paspēja nekorekti izteikt komplimentu par manām krūtīm... uz kuru atbildot Mārtiņš bij gatavs iemācīt pareizo "leksikas variāciju" :D :D :D :D :D bet nu no rīta kamēr es tik paspēju atvērt acis jau līgavas sargi savā starpā paspēja izšķiebt viens otram degunus .. līgavas māsa paspēja pamosties līgavas tēvam blakus, līgavaiņa brāļa meitene pamodās bez kleitas

līdzās nu jau sava bijušā puiša draugam (jo kleitu no rīta savāca viņas pašas puisi aiz dusmām un nelielas atriebības par to skatu kas viņu ir piemeklējis... ) tas nu tā īsumā.. visumā normālas kāzas tik es nepaspēju izkauties... jo man vajadzēja atvairīt visādus pavārus un stringus... kamēr palaidu garām ideālu situāciju kurā vinnētāja būtu es un kāds pa degunu dabūtu...

bet to jau citreiz vai ne? dzīve jau nav tik īsa :D PRIEKĀ UN BĒDĀ! PROZĪT - ROZĪT! :D

Bet pienāca rīts...

Viņš teica - "Tikai pasaki, ka mīli, un viss mainīsies, no šī paša mirkļa..."

Viņa - Jā, Es Tevi mīlu, bet kas no tā mainās?

Viņš - Viss.. Šobrīd, it viss... Un es pats arī... Viss būs kā Tu vēlies...

Un vēl klusi čukstot piebilda - Es Tevi mīlu...

Viņa smagnēju sirdi - Es Tevi arī...

Viņš - Ko arī? (viegli uzsmaidot)

Viņa - Mīlu...

Bet pienāca rīts...

6kg ķiršu :D

Vakars kā vakars... Ar Lāsmiņu aizsoļojam līdz Forumam.... Noskatamies līdz asarām rēcot "Paģiras"... nenormāli labs gaabals :D :D :D tiešām no kājām met nost... tad saldējuma kokteilis uz "jumta" - forum cafē...un palēnām dodamies pie šamējās uz dzīvokli... paķerot līdzi saldos ķiršus un vīnu... vakars rit un ķiršu sāk aptrūkties apmēram pie pulksten 2.00 naktī... un zvana?!... Alvils :D un apjautājas kā tad ejot un ko darot... nu es jau neklusēšu... stāstu ka pie vīna izbeigušies ķirši .. aaaaaaaaaaihh.. :( un burtiski pusstundas laikā kkur Rīgā tiek atrasti 6 kg ķiršu un nogādāti man :D :D :D smieklīgi ka vīrietis pusi no viņiem gribēja iemainīt Lāsmiņai pret mani :D :D :D bet nu es jau nav dješovka :p un nekā čalīt - še tava daļa kg ķiršu un laimīgu ceļu mājup :D :D :D - protams tikai daudz pieklājīgākā tonī... jo nu Dulls .. va vellos DULLS... kur vēl ko tādu redzēt :) prieks jau par centību :)

Ar kāju cilpā...

Vakar es atkal iekāpu pagātnes lamatu cilpā... Kas man iepriekš šķita varen spēcīgi apžņaugusies ap kāju, teju vai žmiedzot visu manu miesu līdz asinīm un notrulinot mani pašu, bezspēkā pārdzīvojot un ģīpstot... Bet šoreiz, kā par brīnumu man pašai, to bij tik viegli atsiet un es mierīgi izcēlu kāju no tās... Tik nesamērīgi viegli, ka pat pati izbrīnījos... Un nu uz to noskatos ar vieglu atelpu un nav pat vairs kārdinājuma tām lamatām tuvoties, lai cik salds kādreiz šķita māneklis... Es mierīgi ievelku dziļu elpu krūtīs, un šorīt jau staigāju bez pieklibošanas un tikai uz priekšu... Atvieglojums, tik tiešām.. :)

STOP...

Es ir visai interesants radījums, tādēļ man laikam jāatvainojas visiem interesentiem par to, ka šajā mirklī esmu Jums nepieejama - uz vīriešu centieniem neatsaucīga, jo pašreizpilnīgs spēku izsīkuma variants un stop zīme priekšā... Jāievelk tak tā elpa arī ir kādreiz:) Ļoti atvainojos, ja kādu sāpinu, jo varu apzvērēt - tāds nav bijis mans mērķis... Piedodiet :(
Un tādēļ šobrīd atļaujos dzīvot, laikam atkal "spēcīgi" tusēt... Un tādēļ radu (laikam) kārtējo nepareizo viedokli par sevi. To es arī nesenīt atklāju, ka patiesi draudzīgs pret mani cilvēks, nebūt tā un tik draudzīgi neraksturo mani un pie tam ar interesantiem domu graudiem. Ņjā, nu jāpieņem, laikam, ka esmu bravūrīga, vienmēr uzspiežu citiem savu viedokli, un kas tik vēl ne. (Negribētu mani par savu meiteni... - BET, čalīt, kurš Tev ko tādu vispār ir piedāvājis???:@) nu ok, izrādās arī ka sava veida nopēlums izskanējis arī kā kompliments - es noskatot kompānijās džeku un vnm viņu dabūjot :D :D :D :D Ta jau sanāk, ka jebkurš no jums var būt pie manām kājām, uzmanieties! :D :D :D :D Bet nu ko tur par to...
Mēs tik un tā dzīvojam vienreiz un kārtējās runas par mani nav iemesls, lai es iespraustu galvu smiltīs kā strauss un slēptos no pasaules.. :D ja jau kādam mana dzīve šķiet daudz interesantāka, lai to apspriestu un izpušķotu, nu tak lūdzu... Es jau saprotu, ka es esmu pasaules notikumu centrs :D :D :D :D :D

"Vīrietis"... kha!

Ņjā.. nu šķiet, ka varu teikt, ka esmu izbaudījusi to, ko sauc par vecāka vīrieša uzmanību... uh, ņjā... šajā uzmanībā no uzvedības normu un rakstura iezīmju viedokļa var teikt, ka tas tik tiešām ir vīrietis, bet nu katram vīrietim gadās misēklis, arī šis nav perfektais un ideālais, jo jau lieta, kas mani mazliet atgrūž ir viņa vecums, ok, tas tā kā vēl nebūtu nekas briesmīgs, jo savā mūžā sasniedzis pietiekami. Tālākā variācija par tēmu ir skūpstīšanās, nu es varētu likties, protams, iedomīga, bet AR MANI viņš skūpstīties neprot, par spīti visam šitam pasākumam, ko sauc par pieredzi gadu stāžā. Laikam vienkārši mums ir dažādi skūpstīšanās stili :D :D :D...
Tālāk... lai arī ārējais šarms pastāv, runas veids ir inteliģents un maka stāvoklis neliek kaunēties, kaut kas tanī visā lika saspicēt ausis... dzīvoklis - neiedzīvots .. pēc nostāstiem .. tas ir biznespartneriem, lai viesnīcās nav jānakšņo...un pašam tīri atslēdzoties no tautas, vīna baudīšanai uz terases... tālāk vēl šķita, ka manīju lavīšanos no dzīvokļa, lai kāds īpaši neievērotu ar ko un ka vispār bijis :D :D :D :D Pieredze rāda, ka čujs mani lieki netraucē un vnm ir bijis uz pareizo pusi bīdīts :p... Vēl viens fakts - viss ko viņš spēja izdvest, lai pavedinātu mani, bija - Tu esi jauka! Nu kurš vairs saka ko tādu, es pat īsti nesapratu vai es viņam meitas, mīļākās vai vnk draudzenes vietā :D :D :D Tādēļ nu es varu roku uz sirds liekot teikt, ka nenožēloju, ka vīrietis nedabūja visu ko vēlējās un uz ko bij cerējis... Turklāt tie niecīgie rugāji bij pamatīgi saskrāpējuši manu degungalu, tā ka ,čalīt, par savu neveiklību un neprasmību ir jāmaksā noteikta samaksa :D :D :D :D :D
Nezvani man vairs :D :D :D :D

Tā nu tie saucas Karīnas 20 jeb kā karaoke spēj sist no kājām nost ...

Kā jau ierasts trijotne - mēs :) - satikāmies šokolādīgajā veikalā un spriedām par dāvanu, eh, tas ir grūts darbs, ņemot vērā, ka visu dienu tiku kacināta ar informāciju par gulēšanu saulītē, bet tikmēr pati strādājos... Rrrr... dūres pilnīgi saniezejās.. :D Bet nu ar sakostiem zobiem es iesaiņoju, nu jau izvēlēto dāvanu un sagaidu zvanu no Mārtiņa (paldis Dievam šis nav Mārtiņš - Reinis -Oļegs :D Bet nu tas ir pavisam cits stāsts:D ) Mārtiņš bij vnk atskrējis mani apraudzīt, un jau iekuļas nepatikšanās, paraujot draugu Egīlu sev līdz, jo transports, ar kuru puiškani pārvietojās, bij viņa.:D Par nepatikšanām formulēju sevi :p Jo... Nu ko lai saka meitenei, kura nevis jautā vai viņi būtu tik laipni un aizvestu mani + vēl divi personi ... Bet vnk naturāli un brutāli izsaka apgalvojumu - Jums taču tur atradīsies vietiņa vēl 3 skuķiem?! :D
Nu un vai tad var turēties manam šarmam pretī? :D
Protams ka var, bet par to čššš - nevienam ne vārda :D :D
Un tā .. pie kā mēs palikām... ak jā...
Čalīšiem, es neteikšu ka bij maza šoka izteiksme lasāma ģīmī, bet nu viņi to vēlējās veiksmīgi noslēpt:D Un tā kā Egīlam bij kaut kād kauns, par kaut kādu paskatu, mēs ar meitenēm centāmies puisi uzmundrināt pārejot uz citu tēmu - "Kā viņš uzvedās un ko viņš neatcerās no pagājušās piektdienas, kurā ar mums iepazinās" :D (šīs iepazīšanās detaļas un akrobātisko triku noslēpumi, lai paliek pie manīm... Gan jau kādreiz "dārgais draudziņ"arī Tev to pastāstīšu, bēēēēēēt tagad atpakaļ pie stāsta .. :D )
tātad visi mūsu centieni Egīla sejā ieviest pašpārliecinātības smaidu bij kaķim zem astes, jo vairāk gan uzjautrinājās Mārtiņš :D ..
Tā nu mēs - 3 austrumu gudrās, panākušas čaļu paniku jau tāpatās, vēl piedāvājam pievienoties mūsu pasācienam (it kā jau brauciens ar mums, nebūtu bijis pietiekams stress džekiem, kur nu vēl ar mašīnu tēlojot skautus orientēšanās sacensībās ( nepārprotiet, puikām ar orientāciju viss vislieliskākajā kārtībā :D) meklējot Lilastes36 )
tad nu Egīls, lai jau palīdzētu Mārtiņam tikt no smagā kuzava kravas - mums - vaļā, sāka kaut ko stāstīt par kuuuuuuursa darbiem un tādām fīčām, nu ar kurām mums vnk nesacensties izklaides jomā :p :D tad nu nolaistām acīm (lai jau puikām tiek :D ) devāmies iekšā iekost... šašlikus... :p
Eh nu bija labi... Beidzot Sex un Lielpilsēta (kā izrādās) visas bija tumšmates un atkal kopā, kā arī beidzot... VOT beidzot (neslavēšu sevi, bet nu pateicoties MAN :D ) tapa četrotnes bilde khe.. tad Dacīte pamanījās aplieties ar savas glāzes, kā arī ūdenspīpes saturu, kuru pat nevarēja pamanīt uz viņas gaišajām linu bikšelēm... :)
Neatņemama sastāvdaļa protams bija arī UNO spēlēšana, nu neprotam mēs iztikt bez tā, tikai šoreiz nebij Sašas, kurš taisītu rock n' roll feisonus :D :D.. Paspējām atsvaidzināt arī voleijbola prasmes - cilvēki mīļie - ar papēžiem zālājā spēlēt NAV ieteicams...
Un tad pārtija Glābējzvans - Alvils... Un atkal viņš esot bijis tuvumā (giggle) .. Bet nu vai man, kas iebilstams? :D Nē, jo meitenēm uz centru tak arī kaut kā jānokļūst .. :)
Tad nu piebrauc mans mīļais Mērčīts SLnieks un savāc mūs, lai tik vien izdarītu kā aizvizinātu līdz centram, ak vai ... tie uzrāvieni... dievinu ... Vai kas var būt labāks par TO' .. :D :D
Lai arī Alvils atstāja mūs savā nodabā Jameson Bārā izbaudīt karaoki un kā jau vnm uztaisīt fotosesiju ar Ešiņu :D , vēlāk mūsu šoferīts (:D :D :D) pievienojas arī pats... :)
Tikai nu man dikti viņam jāatvainojas, ka man to draudzeņu ir tik daudz, jo sākumā viņš redzēja 3 - mani, Agnesi un Aneti.. Turpinājumā mums tika pasniegtas 3 šampja glāzes, kad pie galdiņa piesēdās bikīt nozudusī Egija... Tad nu cilvēciņš piecēlās un ar samulsināts teica - "šķiet ka vienas glāzes trūkst".. raitā solī Alvils devās pakaļ dzērienam.. un kā jūs domājat, kas tanī mirklī vēl pievienojās galdiņam... jā jā... Dačuks.. :D :D Un nabaga mūsu pieklājīgajam un džentlmeniskajam vīrietim uzreiz pēc atgriešanās pie galdiņa vēlreiz nācās izrunāt šo tekstu un vi'vš kārtējo reizi devās uz bāra pusi... Vēlreiz dikti atvainojos, ka man to dāmu tik daudz (giggle)Nu jā , tā nu mēs padziedājāmies .. uztaisījām fotosesiju ar Ešī jaunskungu un izpaliekot saimniecei ar Dacīti devāmies mājup...
Ak nu jā es aizmirsu piebilst ka nākamajā dienā man bij jāstrādā EGŠ Alfā 12h tādēļ nu nemaz nebiju plānojusi vētrainu nakti.. Bet nu sanāca kā vienmēr... labāk.. :D
Tātad ejot gulēt es uzliku modinātāju uz 7:00( lai vēl paspētu mājās, pārģērbties un vēl šādas tādas fīčas izdarīt) un devos sapnītim pretī, fonā dzirdot Egijas atnākšanu un šausmināšanos.. Par ko? nejautājiet, nedzirdēju.. :D
No rīta pamostos un kaut kā dīvaini ka jūtos izgulējusies, un modinātājs nav zvanījis... mhm... nav zvanījis?! ... Paskatos pulkstenī un gandrīz ķeru trieku... pus9 .. a man darbiņā jābūt pus10 .. un ļaušos atgādināt... ALFĀĀĀĀ.... Tad nu es vnk izlidoju no gultas un pietešos pie spoguļa, lai redzētu iepriekšējā vakara atstātās sekas un spētu tās pielabot...
Bet šoreiz tur nebija ko glābt, ģīmja sarkanumu pat tonālais nespēj piesegt, acu kristāliskuma spīdums un stiklainība mani konkrēti nodod, turklāt vēl balss arī ielīdusi kaut kur ellē ratā.. :D
Nu un kā lai tik nožēlojamā paskatā rādās darbā - nu īpašas izvēles jau nav, vai nu tāda darbā vai nu 150 lašu sods, par veikala neatvēršanu... Un es jau nu neiešu viņiem atmaksāt visu savu algu ":D :D :D
Tad nu ierodos darbā un saprotu ka gribu ēst... Un ak jel, nu un kurš mani būtu brīdinājis ka no norobežotās teritorijas pa vārtiņu apakšu nedrīkst iet a? Pēc principa būtu jāiet atpakaļ no kurienes nākusi plus vēl aplis jāapcilpo :( ..
Bet žēlā balstiņā, pēc apsarga brīdinoši bargā stāstījuma, izsaku vienu vienīgu vārdiņu "Drīkst?"
Kad jutu mulsuma pauzi viņa pusē, atļaujos bilst ko vairāk... :) "Man vnk ļoti gribās ēst".... "Lūdzu" - vēl smalkākā un mīlīgākā balstiņā ar kucēna actiņu elementiem .. Uz ko arī saņemu atbildi - Nu labi, bet tikai šoreiz, izņēmuma kārtā... (džekiņu aiz manis nepalaida :D :D) .. Un mēģinot notēlot bargo, bet ar mīlīgu un nenoslēpjamu smaidu palaiž mani.. pēc tam pat nāca pārbaudīt vai tik es sevi labi barojot :D :D :D Vai ku mīļi va ne? :))

Tā nu man te iet ,... Es tak saku .. - seriāls - .. :]

"Evas un Unas" piedzīvojumi turpinās...

Nu jau pāris gadus ir ierasts, ka Eva - jeb īstā vārdā saukta Sanita, un Una jeb Es dodas izklaidēties ar baltu diegu šūtiem pasaku variantiem par to, kas mēs esam, ko mēs te( katru reizi citur un vakara gaitā vēl vietās piecās :D :D) johaidī-ar-ārā darām un velns-parāvis meklējam :D :D

Kā jau zināms, ar mani un manu dūdu jel kur dodoties nekas nenotiek normāli un kur nu vēl kā ierasti ... Tad nu vakars sākās ar neko-negribu-darīt-labāk-iešu- gulēt sindromu, bet tad pēkšņi skype dzeltenais lodziņš man lika pacelt savu pakaļu augšā no ērti iesildītās gultas palagiem un kā jau atsaucīgai būtnei, teikt jā uz piedāvājumu neskābēt savu smadzeņpodu koju istabā.

Tad nu pēdējos spēkus vācot kopā, miegainām acīm klemperēju uz trolejbusu, bet kā jau ierasts, pirmais šķērslis bija priekšā... tātad situācija .. man pēc minūtēm 10 iet prom pēdējais iespējamais sabiedriskais transports ( jo Mareks jeb taksis par brīvu, šodien nestrādāja, varētu domāt "kā par skādi", bet uzgaidiet! :D) un jaukumjaukā komene pēkšņi aizslēdzot durvis ir iemanījusies iziet apgaitā pa stāviem ... grrr ne? Nu  ļaušos arī atgādināt, ka stāvu mums ir 11 un divas atsevišķas puses, katru stāvu vēl dala 6 bloki .. tad nu iedomājat cik laicīgi viņa varētu būt atpakaļ?? :D bet es zobus sakodusi stāvu pie durvīm un gaidu - jo es tač solīju, vai ne?? :D un beidzot kā gaisma tuneļa galā parādās VIŅA un pāvesta cienīgā miera gaitā īpaši nesteidzas mani laist ārā... bet es tak drasēt protu... tā nu sākas sprints -> kojas - preses nams... un kā jūs domājat? PASPĒJU!! Ha- tiem kas neticēja!! 

Tad nu tā.. esmu trolllllletrī un braucu uz nu dēvējamo Tomsona( jeb pēc iesaukas zināma kā Vesetas :D) ielu ..  ik pēc desmit minūtēm ziņodama, kurā kartes punktā esmu, ierodos noteiktajā vietā tik nokavētā bik laikā... visas skaistumprocedūras neuzskaitīšu, jo jūs noteikti apzinaties cik daudz viņu ir, lai vienu vienīgu seju savestu skatāmā stāvoklī... Tad nu uzreiz pārlecam pie vietas, kur es jau esmu-kārtībā-un-gatava-lidot stāvoklī... Taksis izsaukts... gaidam un skaidroju draudzenei, ka smailī taksis nav mūsējais toč :D :D nu mums tās sarunas  vienmēr labas lai īsinātu laiku :D :D

Konteksts tāds- esam taksī un izdomājam doties līdz Strēlniekiem.. Nu ne jau Daugavas Vanagiem, bet nu tikai līdz Strēlnieku laukumam, ja nu kāda blondāka galva, kā piemēram mana, nesaprot :D Bet nu kurš tev ļaus ieturēties plāna normatīvajos aktos..  nu ne viens tak.. Un tieši to pašu bij izdomājuši blakus braucošā džipa puikas, kuri izkāruši mēles un galvas ārā pa durvju logu mēģināja sasmaidīties un paflirtēt ar mums. Tikai mums logu vērt vaļā tā kā nebija "ohota" :D eh naivie.. Domājām turpināsim ceļu kā ieplānots, bet HOPS  - sarkana gaisma luksaforā un nākamais ko redzam... džipiņš nostājas aizmugurē, smalki iereibis jaunēklis izkāpj no sava braucamā un iešmauc mūsu taksī un iedegas zaļā gaisma! (Atļaušos piebilst, ka zaļā gaisma domāta iedegamies luksaforā nevis Unai vai Evai :D :D :D) 

Saruna krievu valodā, tādēļ neņemiet ļaunā ka būs jau pārtulkota :D :

Jaunēklis: Uz kurieni Jūs? Es uz koijotiem..

Eva un Una: ??? 

Jaunēklis : Nu tad jūs arī? Nu karoč jā! Laižam! 

Taksīt apstājies te, es izkāpšu pateikšu džekiem kur braukt un būsim jums astē.

(jaunēklis izkāpj)

Eva un Una: ?? (un smagi rēcot turpinam ceļu)

Taksists: Nu tad uz kurieni? Jo viņi tik tiešām brauc pakaļ! :D 

Eva un Una: Uz koijotiem! ( Un vēl joprojām turpinām smiet pilnā kaklā, apspriežot ar taksistu vai šāda pieredze viņam ir pirmo reizi mūžā, tāpat kā mums! Saka, ka pirmā reize ir sāpīga :D bet mums bij smieklīga :D :D :D)

Vakars, divas dūdas rēkdamas rāpjas no takša ārā, uzmet aci uz līdzās esošo džipu.. Bet tempu nemazinot iespiežam personu apliecinošu dokumentu (kas manā gadījumā bija arī personu apsmejošs dokumets- tāds kā LR pase) apsargam ģīmi un mēģinam pazust pūlī, jo ātrāk, jo labāk. Tēlojam beibes no Fast & Furious un pieejot pie bāra ņemam Coronu rokās un ejam iekratīt gurnus mūzikas ritmā. :D No līdzās esošajiem kompanjoniem mēģinot izvairīties, ātri tukšojam savas stiklainās pudelītes uz zūdam miglā uz labākiem ganību laukiem :D

Laižoties no jaunēkļiem izdomājam, ka esam vēl tīri skaidras un klubos dzert ir mūsu finansiāla nāve, tādēļ no pa-ausu-galam-dzirdētas informācijas laižam uz "Celsiju", kur alus esot tikai 0.50 Ls... un tas vēl tikai tā... kur jūs šampi izrausiet pa 0.40 vai piemēram Bacardi Black ar kolu pa 1.00 Ls Nu, nu , pārsteidzu, ja ko?? 

Tad nu mēs, jautrules, jautrā solī dodamies turp.. nu ja nu kāds vēl nezin uz kurieni mēs dodamies, tad nu es ... NETEIKŠU! ha visa šmiga paliks man :D :D :D :D Nu lab lab pierunājāt... Zinat noteikti frančus?? nu tak pretī! 

Tātad pie kā palikām... Ak jā Mēs-Celsijs-Cilvēku pūlis.... Un nu sākas... Vai es maz varēju iedomāties, ka Sanita šovakar nomainīs vārdu uz Annu un ka mums ir vecmeitu pārtijs, kurā līgava ir "Anna" un jā.. mēs esam aizmukušas no visa bara, lai pielietos un tad iešot atpakaļ :D :D Ej tu nost, kur šitādi teksti mums plūda pār lūpu... bij arī mirklis, kad ja man - Unai nebūtu bijusi glāze rokā, kāds čalis aizlidotu ar visu savu lieko roku :D :D :D Iztikām tikai ar piezīmi.... 

Izgājām ārā no pietvaicētās telpas, lai ievilktu svaigu dūmu... un tur jau ar bez piedzīvojumiem nevar... Izvairoties no pārpratumiem ar

 policistu kungiem glāzes atstājam uz palodzes drošā attālumā un aizdedzam smēķi... palūkojamies uz priekšu un smiekli vienkārši lido ārā.. čalīts tik šausmīgi gribējis tualeti... bet nu acīmredzami karuseļi ir daudz lielāki par orientēšanās spēju... stāvot pretī izvelk savu (hm

m nu kā pieklājīgāk nosaukt) lejkannu :D :D :D un čut ne vai skatoties acīs, tēlo čurājošā puisēna statuju Latvijas izpildījumā... :D Nemaņā pārsmējušās un apbrīnojot strūklakas jaudīgumu sākam bažīties vai mūsu glāzes nav tikušas pie papildinājuma :D :D :D bet nu who cares .. Alus tikai 0.50 :D :D 

Lai iekļautos atļautās rakstzīmēs, izlaidīšu pāris stundas, kurās ne kas TIK fascinējoš nenotikās. :)

Tātad pulkstens 04.20 un meitenēm tāpat kā satiktajiem pazīstamiem puikām sagribas gaļu... 3 variācijas par šo tēmu tik vēlā stundā... pelmeņi - nē, vismaz mana un kompanjones roka ir pret, nākamā doma Maķīts, bet tur jau nu rinda nemaz nav liela, tik tā līdz pus ielai pamatīga sendviča platumā... Tad nu pēdējā iespēja vatriēt sava vēdera papildināšanas iespējas ir Čili pica... Tad nu tipiņu-tapiņu iekšā iekarot galdiņu blakus iesamigušam vīrišķim .. Ģimeniska pica half Lauku- half Parmas... un puncis pills :) Šķiet ka var doties mājup, un tas nozīmē atkal taksis... un pēc visa spriežot piedzīvojumi beigušies.. Bet nu es tak brīdināju, normāli nekas mūsu gadījumā nenotiek... niecīga kļūme telefona numurā... Tiek saukts taksis,

 un par spīti tam, ka mūsu kolēģis tiek telefoniski brīdināts, ka nav pazvanījis taksim viņš saka, ka meitenes būs jānogādā no Laimas pulksteņa līdz tai pašai Tomsona - Vesetas ielai, karoč arēna Rīga :D

 Pēc mirkļa zvans ar tekstu esmu klāt. Bet mēs kaut kā nespējam saskatīt mūsu taksi :D uz jautājumu kāda mašīnīte tā ir.. čalīts vieglā balstiņā paziņo Mersis... bet nu vienīgais Mersis ko tuvumā manu ... 

nu nemaz nav taksis... Mersīts, sportiska tipa, SL 600 .. logs atveras .. un mums rauj kārtējo reizi smieklu vētra... 

"Tev zvanījām, Tu mums pakaļ??" 

Jap- es jau teicu, ka neesmu taksis, bet Jūsu čalīts neklausījās.. Nu un ja jau esmu klāt, tad nu laižam :D ... 

Tā nu mēs turpinot pasakumu sēdāmies iekšā(starpcitu pie Alvila :D arī tas ir interesants vārds vai ne, nu kur tādi izrokas:D) un devāmies mājās, pa ceļam uzraujot ātrumu kurā bikīt elpa aizsitas un ķermenis iegrimst sēdeklī, un no aizmugures Sanita- Eva -"Anna" bikīt ievaidas, ka galva sareibst.. :D Jautri ne.. :D Mašīnu pārvēršam par pus kabrioletu un laižam vēju pa visiem iespējamiem caurumiem mašīnā.. un tikai tad es iedomājos ielūkoties spidometrā... Mašīna-zirgs.. Bet kurš zirgs var norikšot ar 380 km/h ātrumu? Un rīt 40l uz simtnieka? es tādu laukos manījusi neesmu :D :D :D Ieguldot, pieklājības pēc, pāris latiņus kopējā benzīnpatēriņa krājkasītē, atvadamies ar norunu, ka ļausim vēl kādreiz mūs pavizināt un paplivināt mūsu skaustu greznojumus pa vējam. :D :D 

 Miera labad pēc jautrības, pielikām punktu vakaram ar vienreizīgi ciešu miegu mīkstos pēļos. Tad nu sakat, vai jelkas varēja notikt pēc plāna? :D

Khe...

Khe...
Lai cik sūdīgi biju jutusies iepriekšējās dienas, atļaušos teikt, ka pašreiz ir tīri tā neko.. eh tak lielās mīlas un visi tie mūsu prinči nāks un ies, ja tas tā būs lemts un ko tur lieki smadzeni drebelēt.. :p jāatļaujas dzīvot un tad jau manīs, kur tā aizrautība un nebēdnība novedīs... Vienmēr esmu gatavībā uzklausīt, ja ir kas sakāms man.. tāpēc .. Es dzirdu VISU :D :D :D :D

Vēl ... viens mazs ieteikums no manas puses..... neuzticieties pilnībā ne sev ne paštonējošajām salvetēm... :D :D :D jo šorīt pamodos ar smuki brūnīgu punci, bet nabiņu baltu :D :D :D :D :D NEAIZMIRSTIET par nabiņu :D :D :D :D

Privātā dzīve...

Nu tā kā ši lapa liekas interesanta tikai tiem kas mani dikten pazīst - t. i. pašiem tuvākajiem kadriem manā sīkajā dzīvītē .. atļaušos iebliezt pamatīgu devu privātās dzīves, kas patlaban rausta nerva stīdziņas diezgan spēcīgi atvelkot pirms rāviena....

Tātad ...

Mīļā Dienasgrāmatiņa ... (tas ir tik banāli un patētiski, ka šajā gadījumā pilnīgi iederas un man vnk gribējās to ierakstīt... )

Mana dzīve .. privātā... šobrīd ir ieguvusi diezgan drūmas nokrāsas, kas nedaudz laikam bojā atlikušo nervu sistēmas pārpalikumu ... interesanti vai ne? .. ņjāāāāā... tad nu tā ... sāku analizēt to cik ļoti mana sabiedrība ir traumējoša un netīkama... ja pret manu sabiedrību labāk tiek iemainīta sarakste draudziņiem.lv ar kādu, teiksim godīgi, tīri simpātisku skuķi.... vai arī darbā atrodoties, tā vietā lai man atrakstītu kādu mazu mazītiņu, iespējams pat mīļu rindiņu sms veidā... labāk tiek nosūtīta sms bijušajai, par kuru pirms kāda laika izteicieni... nu neteikšu, ka pat manas ausis nenovīstu ja par mani tiktu teikts, kas tāds... nu tad nu atpakaļ pie sms... tās teksts bij : NU KĀ PALIEK AR to TĒJU.?
nu acīmredzami bij piedzīvots atteikums, ko mīļais vīrietis iedomājās izdzēst, bet savas sms sūtītās aizmirsa izdzēst... ak vīrieši... vai ne... domājiet vien, ka esam naivas...

tātad secinājums ir viens... viņu uztverē mēs esam dumas kazas, kas viņos ir samīlējušās un dzīvo zem rozā brillēm .. bet tikai ne viens nepadomā, ka mūsu saprāta līmenis ir spēcīgs un analītisks..

Šodienai laikam pietiks, tad nu atvados...
Ar cieņu dzīves Einšteins... :D

Jūra jautājumu

Jā.... cik daudz nomokošu jautājumu.. Bet jautāt nedrīkst,jo es tač esmu dezinformācijas virpuļa vidū..
Bet sieviete tak nav duma... ir tāda lieta kā intuīcija.. tāda dziļa un skaidra balss, kas saka kad kaut kas nav kārtībā... un nu nevarētu teikt, ka viņa jau nerunā... viņa pat bļauj..
Bet ir tak arī tāda lieta kā viriešu saprāts, kas pie sevis saka - es tak rīkojos kā ierasti, viņai noteikti nav pat mazāko aizdomu par manām sajūtām...
Khe .. lai cik tas nebūtu smieklīgi.. sieviete ir jau no laika gala radīta kā mātes funkcijas pildītāja.. tādēļ jau no laika gala mēs jūtam cilvēkus, to emocijas un uzvedības maiņas iemeslus atrodam ātri...
....nedomājat lūdzu, ka esam tik naivas, vnk mēs zinām, ka Jums runāšana sagādā daudz lielākas grūtības nekā mums tādēļ dodam Jums Jūsu telpu personīgai brīvei un domāšanai ... Bet par muļķēm mūs turēt nevajag....

Pavasaris...

Ir iestājies pavasaris... Agri vai vēlu, to jau katrs pats sev sadomās... bet galva gan dulla... no kā? kurš gan to lai zin.. es katrā ziņā to nespēju noteikt... vismaz manā gadījumā diagnoze viena - ilgas pēc dabas zaļuma acu priekšā... siltā vēja jūras krastā.. tālā debess juma un visa pārējā ko sniedz laiks, kas mums liek pamosties... Nesen izbaudīju perfektu miera sajūtu.. pilnīgākais miers, kas vispār jelkad ir bijis... mani pārņēma tik dīvaina sajūta... Laiks bija pilnībā apstājies... burtiski viss iestindzis vienā Tevis paša noteiktā mirklī... un doma, ka pilnīgi nekur nav jāsteidzas vai jāskrien mani pilnībā apmierināja...
Vienīgais ko neizdarīju - neaizgāju līdz "vecajām" vietām... karjers pie jaunā meža ... tur vispār laika telpas nav... tāda nepastāv... bet nu to vēl kādu citu reizi... Laiks atgriezties ritmā un vēl kādu laiciņu piemirst par to, ka esi radīts ne tikai kādam, bet arī SEV...


Lielā jonī tuvojas arī Lieldienas... Oliņsvētki :D ... Hmm ... tad gan laikam viena lieta jāizdara... sen nav būts tanī vietā, kas ne visiem zināma, vēlama, vai patīkama.. bet manā gadījumā aiziet uz baznīcu ... vismaz pāris reizes gadā laikam iederās... nomierina.. un vēl Lieldienās tie visi jaukie priekšnesumi... Enģeļu dejas.. noteikti.. to es izdarīšu.. Vēl arī sirds tāda nemierīga... nez par ko .. varbūt runči? :D... Pieklājas domāt, ka mēs esam situācijas noteicējas... bet nu .. manīs, kā šis pavasaris atnāks pie manis...
Viens, ko es pavisam noteikti zinu, es gribu gribu beidzot atpūsties.. un sajust to miera sajūtu, ka viss ir kārtībā, un uztraukties nav par ko, nav vajadzības :) gan jau... Vai kāds palīdzēs?

Punķis pa grīdu....

Nu tas ir vnk vājprāts... manu kabatslakatiņu kaudze palielinās ar katru mirkli.. nu cik var slimot.. es nezinu un pat nevēlos zināt.... tik to vien dzirdu - tādais slimošanai vajag gultas režīmu... bet nu sakāt mīļie ļaudis .. VAI TAM LAIKS VISPāR IR?? ... palīdzēšujuma jums ar atbildi... NAV.. ir visādas sīkas un ne tik sīkas darīšanas... eh .. nu nav laika gulēt gultā ja vēl jādoma, par citām rūpēm.. tāpēc termometru no sevis turu pa gabalu.. patnegribu zināt kas tam sakāms... es labāk daru savu darāmo un šo slimo būšanu ignorēju.. bet nu labums viens tuvojas Lieldienas.. pūpoli jau ir .. tātad .. oficiāli atļauju sevi jau priekšlaicīgi nopērt ar pūpolzariem un slavenslaveno tekstu - slimību ārā, veselību iekšā :)) Uz PRIEKŠU!!! :))

Ar cieņu puņķotāja, Anna...

Vai tiešām...

Ar katru dienu manas acis verās pasaulei plašāk ar pārsteigumu dzirkstelēm uzlūkojot ik mirkli, kas notiek man līdzās, blaku un arī ar mani pašu.. ik mirklis liek pasmaidīt.. vai tiešām ir atgriezies pilnīgais pozitīvisms manos rīta cēlienos?... ik dienu ir spēks iesākt to smaidot .. par spīti tam, ka esmu apkārt staigājošs bacilis un nebūt neesmu tajā labākajā paskatā, varu apgalvot, ka jūtos pietiekami labi, lai optimizācijas teorija dzīvē iegūtu vēl spēcīgāku optimisma pieskaņu ik katram solim mūsu dienas gājumā...

Diena tak nevar būt pelēka, ja sirds un acis staro... :) Vēl viens fakts ko esmu novērojusi.. mans acumērs ir maldīga lieluma.. gluži vai kā mašīnas sāna spoguļa efekts, kas visu rādāka tālāku un sīkāku(kaut gan, kā no kuras puses skatās esošajā situācijā:D :D) nekā tas patiesībā ir...

Bet nesatraucaties... ES saņemšos... Nosolos... kas es kāda mīkstā? :D :D :D

Smaidot...

Kad sniegs lēnītēm slīd pār taviem plakstiņiem un nokļūstot uz skropstām izkūst par visspodrāko ūdens lāsi... viss kļūst daudz daudz baltāks.... smaids iezogas sejā... un vieglā sniega gurkstēšana zem kājām... liek sajusties kā vecajam labajam salatētukam.. kas brien caur sniegiem pie kāda lai dāvātu prieku... un vēl viena smaida drumsla iezīmējas sejā... es tač' esmu smaids kāda sejā ... vai ne? :)

'Smile'Charlie Chaplin's Theme Music for 'Modern Times'

Lyrics by John Turner and Geoffrey Parsons - 1954

Smile tho' your heart is aching,

Smile even tho' it's breaking,

When there are clouds in the sky

You'll get by,

If you smile

thro' your fear and sorrow,

Smile and maybe tomorrow,

You'll see the sun come shin-ing thro' for you

Light up your face with gladness,

Hide ev-'ry trace of sadness,

Al -'tho a tear may be ever so near,

That's the time,

You must keep on trying,

Smile,what's the use of crying,

You'll find that life is still worth-while,

If you just smile,

Mīlestība - no vārdu kripatām...

Kas īsti ir mīlestība? Eņģeļi to dēvē par debesu līksmi, velni par elles mokām. Vai tā ir patiesa īstenība, tikai sapnis, kaisli sabangotas asins šalkas vai nebeidzamas laimes alkas?

Mīlestība ir kas nozīmīgāks un nopietnāks nekā sajūsma par sejas līnijām un vaigu krāsu; tā ir lēmums par zināmu jūtu siltuma izpausmi, kas simboliski runā sejas, balss un žestu sīkumos.

Nedrošība, šaubas, bailes… un vienlaikus kutinoša sajūta pakrūtē, acu skatiens, pēc kura sirds ir ar mieru beigt savu ritmisko pukstēšanu, bet pēc tam atkal vairāku stundu neizpratne – kas ir šīs sajūtas?

Mīlestība spēj piedot. Mīlestība ir augstsirdīga un saprotoša.

Mīlēt nozīmē būt blakus, kad tas ir visvairāk nepieciešams, atbalstīt... To nevar vienkārši nopirkt, vai arī ņemt un pārdot, mīlestība nepazīst robežas.

Nemīl tas, kas pēkšņā spītā prot aiziet lepns un neaizvainots. Kas mīl, tam citāds likums ir dots – tas prot piedot un aizmirst visu.

Mīlestība nav žēlsirdības dāvana.

Kas īsti ir mīlestība? Eņģeļi to dēvē par debesu līksmi, velni par elles mokām. Vai tā ir patiesa īstenība, tikai sapnis, kaisli sabangotas asins šalkas vai nebeidzamas laimes alkas?

Mīlestība ir kas nozīmīgāks un nopietnāks nekā sajūsma par sejas līnijām un vaigu krāsu; tā ir lēmums par zināmu jūtu siltuma izpausmi, kas simboliski runā sejas, balss un žestu sīkumos.

Nedrošība, šaubas, bailes… un vienlaikus kutinoša sajūta pakrūtē, acu skatiens, pēc kura sirds ir ar mieru beigt savu ritmisko pukstēšanu, bet pēc tam atkal vairāku stundu neizpratne – kas ir šīs sajūtas?

Mīlestība spēj piedot. Mīlestība ir augstsirdīga un saprotoša.

Mīlēt nozīmē būt blakus, kad tas ir visvairāk nepieciešams, atbalstīt... To nevar vienkārši nopirkt, vai arī ņemt un pārdot, mīlestība nepazīst robežas.

Nemīl tas, kas pēkšņā spītā prot aiziet lepns un neaizvainots. Kas mīl, tam citāds likums ir dots – tas prot piedot un aizmirst visu.

Mīlestība nav žēlsirdības dāvana.

Domu lidojumā...

Dzīvē vissmagākais laikam ir ļaut cilvēkam iet... Vai ļaut viņam būt pašam par sevi... Ar to pašreiz es cīnos.. es zinu, esmu uzmācīga ar savām vajadzībām visu zināt, par visu būt skaidrībā un drošībā... bet cilvēks nekad tak’ nevar būt ne par ko drošs... jo nav tādas lietas kā dzīvošanas apdrošināšana.. nevis dzīvības, bet dzīvošanas... lietas par ko mēs nekad nevaram būt pārliecināti, kas notiks, kā notiks, kā mūsu rīcība to ietekmēs, jo cik nu es zinu tā nav programmatūra ar jā vai nē iespējām.. dzīvē tā jau ir un banāli skan... bet jā.. nav tādas lietas kā tikai melns vai tikai balts vai tikai balts vai melns.. pat iepērkoties veikalā Jums pajautās kādu balto vēlaties putukrējuma vai karameļu... un melna gadījumā tieši tas pats.. nav vienas krāsas .. ir krāsas ar bezgalīgām nokrāsām.. un nav tādas, kas Tev spētu atkārtoties, pat ja Tu sajauktu akvareļus vienādā proporcijā un veidā.. krāsas, var būt, būs ļoti līdzīgas, bet tās noteikti nebūs vienādas.. tāpat kā nav neviena cilvēka, kas perfekti atbilstu otram.. tāpat kā toņus plānojot.. tikai savā fantāzijā varam iedomāties vai viņi saskanēs viens ar otru, pēc pasaules noteiktiem standartiem, vai tomēr tos piemērosim savai gaumei un sirds balss izjūtām...

Es laikam sāku kļūt veca.. man prasās pēc vērtībām manā dzīvē... nnjaaa.. kāds teiks 21 vēl nav vecums.. ieskaidrojiet tad to manam saprāta līmenim, kas saka, ka pietiek skraidīt tā kā ar uguni pie pakaļas pieliktu... pietiek būt bezatbildīgai pret savu dzīvi, bet atbildīgai pret visiem citiem...

Es zinu šobrīd esmu uzklupusi pavisam cita veida un dabas cilvēkam ar saviem mūžības jautājumiem.. esmu sabiedējusi.. iedzinusi neizpratnē... gan jau dziļi pie sevis viss, kas atliek ir cilvēkam domāt, ko viņa tur nes, par ko viņa runā, kas notiek, ja nekas nenotiek..

Atvainojos, dziļi un patiesi... Mana dzīve ir mana.. nezinu kāpēc es sāku tik krasi uz ko reaģēt... hmm varbūt man, ko saka kāds no iekšAnnas.. ticiet man, arī es nonāku pie vārdiem .. Es nezinu, kas notiek, un kam vispār būtu jānotiek...

Šodien emociju pilna pāršķirstīju sev mīļa cilvēka fotoalbumu... cik gan daudz mēs uzzinām no klusējošām, vēsturē noglabātām, bet apziņā iegrāmatotām atmiņām... jo kādēļ gan mēs glabājam foto uzņēmumus... tādēļ, ka tie ir mirkļi, ko labprāt pieredzētu vēlreiz... ja vien laika rādītājs mums ļautu to griezt atpakaļgaitā... bet tā kā mums tas nav ļauts, nav paredzēts .. tad nu mēs laika grāmatu šķirstam turpat atmiņā.. atgriežoties atkal un atkal, tai dienā, tai stundā, tai minūtē, tai sekundē... tai mirklī... domājot ik pa laikam, kā būtu ja būtu, vai kas būtu bijis, ja es būtu darījis ko citādi... nezinu, kas būtu bijis, bet zinu, ka nu šķiet man vienkārši ir jābūt ar sevi divatā... nespēju pat aizdomāties vai arī kāds cilvēks spējīgs dod to mazo kripatiņu mīlestības un rūpju, ko sirds mana alkst... ikreiz, kad šķiet nu jau būs.... kāds pagriež man muguru, vēršot savu skatu pavisam uz citu pusi, liekot saprast, ka laiks iet.. man iet... jo pie manis nemaz nenāk... kāpēc?.. kas to lai zina, varbūt esmu persona ko var turēt līdzās kā draugu, bet ne kā mīļoto. To nu man jājautā Jums mani mīļie... pati diemžēl pat pēc mana „Bandidos” vārdiem: Dzīve nav pasaka, pierodi... Ticu, ka kaut kur ir happy ever after...

Es vēl joprojām ceru uz laimīgām beigām, kas nekad nebeidzas... Vai Tu arī?.. Sniedz roku un ticēsim kopā... Ticēsim viens otram...

Mothe' FUCKIN' ...

Lai cik es esmu saprotošs cilvēks, bet vakardiena... Nu atvainojiet... džekiem širmis visiem aizbraucis vai vienkārši pilnmēness fāze iestājusies saistītajiem vīriešiem??? Nevis vienam vai diviem,, bet tiešām vairākiem uzreiz...

Arivederči ??? What a fuck???

I wanna GOOD explanation... it better be!!! ... No words, like "I don't know" won't be heard!!!

Viens..

Viens solis pretī laimei?
Vai tomēr nelaimei?
Viens mirklis saldas baudas,
Un tīras kaisles trīsas...
Mirkļa vājība?
Vai tomēr spēks?
Acs pret aci...
Roka iekš rokas...
Viens zibsnis burvības...
Grēks just,
Grēks noliegt,
Grēks melot sev...
Bet jautāt bail...

Viņš un Viņa...

...........Viņas lūpas, tvīksmes burvībā kvēloja... Vēlēdamies pieskārties Viņa, smaidā pavērtajai, mutei, Viņa, nepielūdzami lēnām kustībām, ar savu plaukstu aptvēra Viņa kreiso vaigu, acu skatienu joprojām nenolaižot no Viņa zaļganajām acu dzīlēm.

...........Viņš, iekārodams Viņu tikpat stipri kā zieds, kas tiecas pēc ikrīta rasas lāses, kas to veldzēs, arī nekavējās. Viņa rokas vijīgām kustībām apvijās Viņai ap gurniem, pirkstus izstiepis, Viņš spēcīgā, tomēr neuzbāzīgi lēnā tempā tuvināja Viņu sev.
...........Viņa beidzot bija pietiekami tuvā attālumā, lai izbaudītu medus lāses saldumu, kas bija palikusi no našķošanās uz Viņa pilnīgajām lūpām. Viņa pieliecās un puspievērtām acīm tuvojās Viņa mutei. Tikai viens izsīkstošs mirklis un viņi abi stāvēja puskaili istabas vidū izbaudot viens otra kailes pārņemto ķermeņu trīsas un nebaidzami maigos glāstus, kas lika ikkatram ķermeņa muskulim saspringt labpatikā.
...........Viņas liegie pirkstu pieskārieni lika skriet skudriņām pāri Viņa kailajam ķermenim, it īpaši, kad tie skāra muguras lejas daļu.
..............Pēkšņi Viņš notrīsēja... Viņas pirksti bija noslīdējuši pāri visai mugurai līdz astes kaulam. Viņš nekad nebija iedomājies, ka visas šīs sajūtas - skudriņas, patīkamā kņudēšana savienojumā ar eiforisku baudu, ir iespējams sajust vienlaikus no tik vienkāršas un ierastas lietas kā pieskāriens.
............Ar katru nākamo mirkli Viņa ķermenis kļuva jutekliskāks un jūtīgāks pret katru pieskārienu un skūpstu, ko Viņa sniedza.
............Skūpstu kolonnas ceļš aizsākās uz lūpām, lēnām pār kaklu pārceļojot uz auss ļipiņu. Viņa tanī maigi iekodās, radot neapturamu ekstāzes vilni, kas iznesās Viņa ķermenim cauri atkal un atkal. tālāk liegie lūpu skārieni tiecās aizvien zemāk savā ceļā ieskaujot Viņa izteiktos krūšu muskuļus... Un tuvodamies nabai, vēl pāris maigi pieskārieni Viņam lika jukt prātā no labsajūtas...
..........Viņš nepalika parādā...

Bitch... Yee right!

Šķiet ka Rīgā pavadītie gadi veselīgi ietekmējuši manu pašapziņu, līdz pat mazas maitas statusam...



Nu neesmu es vairs tas mazais un naivais skuķis, kam viss liekas tik rožains un nevainīgs...



Tagad drīzāk šķiet, ka visā vienmēr ir kāds ko vainot, pat ja izretis gadās ka tā esmu es pati...

Bet nu Es esmu atteikusies būt rotaļlieta vīrietim, kas vēl nespēj novērtēt to, KAS viņam ir blakus...

Mīļie Vīrieši - ar to uzsverot visus Jūs... Tas, ka esam parādījušas, ka Jūsu dēļ spējam darīt neiedomājamas lietas un esam atsaucīgas uz katru Jūsu vārdu sākuma periodā, nebūt nenozīmē, ka esam tiktāl Jums zem tupeles, vai kā citi teiktu - pielipušas kā "košļene" pie pazoles...

Tieši pretēji, jo ar savu rīcību, Jūsu nomākto un vienmuļo dienu vienkārši esam centušās padarīt gaišāku... Lai jau tak Jūsu pašnovērtējums un pašcieņa būtu normas līmenī... Un tur jau ir tā lieta (ko Jūs nemaz nemanat), mēs Jums liekam tā domāt... kā? ...

Domāt, ka mēs esam Jūsu marionetes... Bet pie lielāka Jūsu pieraduma pie tā, ka esam līdzās, ka saprotam katru Jūsu debīlāko paskaidrojumu un attaisnojumu, ka piedodam ... Mēs parādīsim ar ko NU ir darīšana...


Īsāks variants priekš Jums - Vīrieši, Puikas, Visi tie, kam liekas, ka sieviete ir radīta Vīrietim, nevis otrādāk, vai vismaz viens otram....

Kā uzvedīsieties.. tāds atalgojums gaida... Un tikai viens solis nepareizi, var iegremdēt Jūs kā ar vissmagāko svina gabalu upē mests pludiņš...

PLUNKŠ...!!!

Treniņš...

Eh...

Tik neaprakstāmi daudz endorfīnu ir izdalījušies manā organismā... un tik daudz enerģijas ir ieplūdis manās asinīs... visa negatīvā enerģija, kas ik pa mirklim strāvoja manī ir pagaisusi...

Cik maz vajag...

Viena stunda trenažieru zālē... mmm... relaksācija.. treniņš.. atpūta.. un lietderīgs pasākums... acu priecēšana.... smaida muskuļu attīstīšana īsajās sarunās ar treneri...

Lai arī rīt no rīta mans ķermenis man pateiks skarbus vārdus :D... es zinu, ka tas bija to vērts...

Who knows?...

Krietna neizpratne nomoka manu prātu, vai tiešām es būtu tik neloģiski nesaprātīga, blonda būtne, kas nespēj no faktiem izvilkt secinājumus?...
Vai vnk kādam ir, kas neizskaidrojami nomokošs jautājums uz, kuru pats nerod atbildi?...
Varbūt tad uzdodam šo jautājumu man, tā vietā, lai nomocītu šai procesā abus iesaistītos cilvēkus...
Varbūt tad nebūs tik lielu pārdomu un neskaidrību...


Kaut gan...
"Kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens?"

I was reaching for those stars.....

Garastāvoklis, oma, fīlings, juška, pašsajūta... tas viss ir vienkārši lieliskā stāvoklī .... vārdiem neaprakstītās debesīs...


Mazais prieciņš... nedēļa galā... lielais - sesija galā.. un diezgan veiksmīgi.... pats lielākais - nezinu .. vienkārša laimības sajūta ceļ augstumos...

Pāris komplimenti.. pat daži vārdiem nepateikti līdz galam... mīļie tas ir enerģijas avots... un vārdi .. "pat jāsāk nožēlot, ka palaidu".... pašcieņai vēl viens pluss... degunam vēl viens pakāpiens bik tuvāk mākoņiem...



Šī brīža fantastiskākās sajūtas - līdz ar mūziku.. - Michelle Williams - The Greatest (Jason Nevins radio Edit) Rapper Collection.. :))

Sargeņģeļi...

Heisāāā.... Esmu crazy happy... Vai Jūs zināt, kas tas tāds? Ne, es arī :D Bet šodien es varu teikt, ka jūtos lieliski....

Esmu paspējusi drasēt apkārt mežoņa ātrumos no punkta A uz punktu B ar saviem papēžzābaciņiem kājās tā, ka liekas papēdim jau sen nevajadzētu atrasties pie pazoles stiprinājumiem ...

Un ielauzusies konsultācijā, kad viss jau praktiski ir beidzies...

Un izjutusi savu sargeņģeli stāvam ar ciešu sava spārna tvērienu pār mani...

Viņš... Tas... Es pat lāgā nezinu kā, lai dēvē šo parādību... Cits to sauc par "laimes krekliņu"... Bet kāds.. par Ticību... Jūs iespējams jautāsiet ticību Kam? Bet vai tad uz to ir iespējama tikai viena atbilde?!?... Mēs katrs esam tik dažādi, cik nokrāsu spēj būt varavīksnes 7 krāsu, dažāda daudzuma pilienu sajaukumam... un katra no šīm individualitātēm tic Kam citam...

Bet mēs ticam Tam labākajam - ar to mēs visi esam līdzīgi...

Un pašreiz es ticu, ka ir tā dēvējamie Sargenģeļi, kas ir nomodā ik mirkli par mums... Kāds vīrs teica, ka mums visiem ir vismaz 2 sargenģeļi...

Viens - ko materiālajā pasaulē nedz redzam , nedz dzirdam, nedz ar rokām spējam taustīt, tomēr vienmēr jūtam...

Otrs, kas mums dāvāts jau kopš dzimšanas, ko mēs varam just ar visām mums esošajām maņām... Mamma... Māmiņa... Cilvēks zemes virsū, kam nav nekā dārgāka par sev dāvāto bērnu... Cilvēks, kas pašaizliedzīgi ņems visu tavu dzīves smagumu sev uz krūtīm un ne mirkli nerādīs, ka nasta par smagu... Eņģelis, kam rokās dots saules stars, kas jāsaglabāvienmēr mirdzošs...

Lai kā negribētos atzīt... Šis "saules stariņš"...
Vismaz manā gadījumā, ne vienmēr ir bijis maigi sildošs un acis priecējošs...

Zinu, ka esmu bijusi ogles karstuma dedzinoša...

Bet šīs maigās plaukstas nav mani palaidušas vaļā....

"Ir tik cilvēcīgi mīlēt, lai saņemtu mīlestību, bet mīlēt pašas mīlestības dēļ - tas jau ir eņģeliski."

Alphonse de Lamartine (1790 - 1869)

Es Ticu...

Es Mīlu...

Es Zinu, ka mani sargā un nes uz rokām, lai kādi ceļi zem kājām vijas...

Paldies...

Breakfast at Tifany's...

Jaunais gads nu jau nositis savu pirmo noti un iemirdzējies varavīksnes krāsu dažādībā... visādā ziņā jāsaka, ka ja jau gads tik labi sācies un pēc ticējuma - solās tā arī turpināties.. varu teikt es esmu makten priecīga... varbūt pat varētu pārgrūst šo vārdu pār lūpām un teikt laimīga... vismaz šim mirklim, šai dienai....

Par spīti sagurumam, un pirmā janvāra darba dienai, kas sākās 5.00 no rīta... atzīstos, nogurums nav ne nieka ievērības cienīgs ar tām sajūtām, ko liek izjust vienkāršas rūpes par kādu, vai kāda rūpes par tevi....

Saguruša smaida piepildīta diena... bet vakars pie plīts... gatavojot vistas fileju sinepju-saldā krējuma mērcītē... ar rīsiem... gardas vakariņas ... filma relaxācijai... un salds miegs ciešā apskāvienā...

Rīta agrumā šauri pavērtas acis, vēl pirms modinātājs ir paspējis nozvanīt rīta stundu....

Maiguma pilna pamošanās un atkal piemigšanas...
Ne kāja no gultas ārā, bet brokastis no virtuves nes apetetīti rosinošu, bagātīgi piepildītu smaržu buķeti... vēl tikai nedaudz un darbs būs nokavēts...
Paplāte gultā.... epizode gluži cienīga romantiskā kino... Uz šķīvja izveidota piemīlīga sejiņa ar varen spurainiem, bet tomēr gardiem "matiņiem"... karstmaizītes ar tējas krūzīti sānā... bez cukura.. tieši tā kā man tīk...
Saldajam .. paplātes stūrītī paglabāts zemeņu kārums un salds skūpsts....

vēl tikai mirklis un darba diena atkal aizsākas... bet smaids...

lai ko kāds darītu vai teiktu, vai jautātu , neizdzēšami paliek kā nodevējs manā sejā.. man ir sācies lielisks gads...


Laimīgu arī Jums Jauno ... Karstasinīgā vērša 2009. gadu.... Laimīgāku nekā iepriekšējo :*
With lots of kisses anh hugs... :*