12.01.13

11:13

Un es dodos maajup pie mammiiii ;) vai nav skaists riits mazam ceļojumam? Pēc galda spēļu vakara, kas beidzās 5 no rrrrīta, vēlme pēc mājām nekur nav pazudusi:))))) Tāpēc es dodos ceļā samīļot savas sirsniņas :))


14.10.12

Baby come back

Helga come home


Atkal

Vai es vispaar kadreiz varu but apmierinata ar savu dziivi? tas ir retorisks jautajums. Nav jegas pat censties atbildet, jo vienmer jau var buut labaak un skaistaak un visaadi citaadi. Un es esmu nonakusi tajaa punktaa kad es zinu ka veelos gjimeni, veelos buut sieva, veelos beerninju un esmu tam gatava... Bet ar mani vienaa galaa ir par maz.

17.12.11

PMS

neseniit viena no manām sirds druškām paziņoja ka puncī bēbis spārdās:D cik mīļi.. tāds prieks, gribas viņu atrak satikt , bet viņa ir tālajā anglijas zemē.. žēl.. bet vvienalga tāds prieciņš.. :) .. tas lika arī man bišķiņ aizdomāties...  gribētos šo un to arī man.. bet visam sava kārtība... gribētos spīguļojušu gredzentiņu :) ak dieniņās :D jūs jau zinat kādas ir tās sievietes ar savu PMS :D ņu arī manam vīrietim dažkārt ir jāpacieš :D pāris dienas atpakaļ.. nu nezinu kurā galā tās emocijas sakāpa, bet sāku raudāt kā aizkauta un vakara gaitā malkojot Jonny Walker Red label - pietesos līdz da-man-po-par-visu-jo -es-baig-trak-grib-šito stāvolim... vājprāts.. mīļums zvana no darba.. pat nav sacis īsti runāt a es jau vienās asarās.. un galvenais ka apturēt nevar :D vot sabimbājos par visu sakrāto un izdomāto :D un vēl šmigā no rīta gāju uz darbu :D kad beidzot skaidrums nonāca līdz smadzenei, sāku bišķiņ sajust kaunu, bet nu sievietes jau var atļauties arī šad tad vājuma brīžus ar mežonīgiem pārmetumiem visai pasaulei :D

30.11.11

beidzot..

Beidzot tas ir noticis... Mums ar manu mīļoto vīrieti ir savas mājas, savs dzīvoklīts... tik superīgi.. jūtos vnk ideāli, vienīgais jāpierod pie tā ka gatavošana nu jāievieš kā ikdienas darbība :D kaut gan ēdājs, tāpat jau nesūdzas :D
Ir jauki nejusties vairāk ieslodzītai, bet gan plaši piepildītai... gaidīt mājās mīļumu no darba un sēdēt pie lielā televizora istabā kurā pietiek vietas ne tikai man :D Tik jauki ka nu mums var būt ciemiņi un par viņiem nav jāatskaitās vai jālūdz atļaujas... tagad man ir sava maja un sava teritorija... un ir tik labi, attiecības momentāli uzlabojušās... burvīgi ka es jums saku :)

Bet arī te tieku caur tālēm saukta par (atvainojos) pežu :D :D :D :D kas nu kuram tuvāks tā sauc... es esot vainīga ka neizvācos viena un mans vīrietis esot pieļāvis ļoti lielu kļūdu ja ne vislielāko sekojot manās pēdās un nepametot mani :D :D :D :D tam cilvēkam kas šo visu runā... kaut kas nav kārtībā ar nerviem,  jo arī tas ka viņai liekas tikai dabiski ka pēc tam kad nejaušības pēc izdzēru viņas 200ml suliņu viņa pa otrā stāva logu izlidināja visas manas koridora mantas, sašķaidīja patisonu ... un pa nakts melnumu kamer gulējā no leduskapja visas manas mammas un vecmammas sarūpētās burciņas ar lauku labumiem izsvieda āra miskastē... cik ļoti es kādam traucēju :D

nu par laimi man nav jāiet mājās ar riebumu un teju vai asarām acīs tad kad mana vīrieša nav, un manam vīrietim nav jāpilda miesassarga funkcijas pavadot mani uz tik neitrālām vietām kā tualete un vannasistaba, par virtuvi nemaz nerunājot :D tagad mums ir sava brīvība ... no rīta pamosties mīlīgā klusumā nevis aiz tā ka kāds aiz durvīm brēc cik visi ir slikti bet vienīgā uz pasaules labā ir viņa - Ilze. WoooooW

Lai takš vārās savā sulā, bet mēs turpināsim dzīvot labi, un pacentīsimies lai būtu ļoti labi :))
Mīlu savu dūduku :* :* :* :*