PIETIEK!

Vai ziniet ... man PIETIEK... tik tiešām.. manos spēkos vairs nav paciest 2 sievietes... vienai es esmu tik slikta, tik nevīžīga, tik slinka, tik nekārtīga, tik pretīga, tik neizdaboša, tik netīrīga sieviete un vedekla viņas dēlam... otrai es tač esmu totāls barbars, nekauņa un vispār bez ētikas normām.... un tāda es viņām esmu, kad manis nav mājās vai esmu jau aizgriezusi muguru... nekad sejā.. sejā es tač esmu saulīte un vēl visādi zemes brīnumi un tik laba un centīga.... (un šobrīd, lai piedod mana mamma) ... bļadj, nahuj man ko tādu jāpiedzīvo ... par ko va vellos esmu to pelnījusi.. par to, ka vienai pastāvīgi veidoju matus un palīdzu pa virtuvi, otrai ja vajag kko izdomāt, palīdzēt, sakārtot..utt... da nafig viņas...es nevaru šiem elles radījumiem dzīvot blakus..... jo mani vnk rauj uz pusēm šis aizvainojums, šī necieņa, šiš naids šo cilvēku vidū... cilvēku kuri savu negatīvismu, dusmas, naidu, aizvainojumu izgāzīs uz citiem, lai paši justos labāk, tas nekas, ka otrs to nebūs pat pelnījis... un es to vairs nevaru paciest mana latiņa ir sasniegta.. vel reiz kaut ko tikpat aizvainojošu pateiks vai izdarīs.... savākšu es savas pekeles, ja nē.. tad es vnk salūzīšu ... un no manis nekas vairs pārī nepaliks, kā tikai eksistējošs ķermenis vai arī nenormāla histēriķe, kādu šai mājā netrūkst..... Man kamols kaklā sēž un gribas izrauties prom no šejienes... gribas pazus, braukt mājās pie mammas... pie sievietes, kam sirdī mīt siltums, no kuras savā mūžā neesmu dzirdējusi tādu agresiju un negatīvismu cik te var saņemt vienā dienā, nē pat pusstundā... Sauciet mani par memmīti.. bet es gribu tajā siltajā klēpī un sastrādātajās rokās kurās visa pasaule zied un šūpuļdziesma skan tik skaisti ... ES GRIBU PIE MAMMAS

par 02.10.10

Sākumā diena bij vienkārši mans 13tais piektdiena:D
 Sākumā dažu faktu dēļ jutos daļēji pazemota un spēcīgi aizskarta, kā rezultātā mana žults vienkārši vārījās, bet prāts veica visādu nepatīkamu ainu atspoguļošanas funkcijas(cik gan es savā prātā spēju būt ļauna, dažkārtes pat to neapzinos). Bet nu tā visa samaņas -  bezsamaņas stāvokļa transā neveiksmīgi atstāju savu maku lidostas tualetē(NEJAUTĀJIET KĀDĀ VEIDĀ, BET VIENKĀRŠI PIEŅEMIET PAR FAKTU :D) Tad braucu nobalsot kā kārtīgam pilsonim pieklājas, un kad iegāju veikalā lai kārtējo reizi lai uz kādu dumību iztērēt naudu, sapratu ka esmu palikusi bez vienas no trīs vissvarīgākajām lietām - maka! :(

Pateicoties izpalīdzīgajai kolēģītei Sandai - maks tika atrasts, izlaupīts no skaidrās naudas, bet, paldies Dievam, visas kartes bija vietā. Pat 3 eiro no ārējās kabatiņas bij izvilkti. Kopumā secinājām, ka zaglēns varētu būt tā pati apkopēja kas "atrada" maku. Jo kapec gan viņa vel pec tam meģināja piedzīt atlīdzību par atradumu :D Domājams ar 8Ls, kas bij makā, vajadzētu pietikt.
Nu bet vismaz maks nebija pavisam tukšs atstāts, aiz rāvējslēdža bij atstāti 5 sant., bet ārkabatiņā joprojām uzticīgi sēdēja 1938. gada 1 santīma monētiņa. Tā ka mīļie, es vēl spičkas varu atļauties, nav nemaz tik čābīgi :D

Tad nu pēc visa pasākuma devos mājup, pa ceļam paķerot vannas putas, sveces un šampīti... Ja jau dranķīga diena un nevienu redzēt negribās, savilku tumbiņas vannas istabā, pieslēdzu savu XpressMusic pfounu, sanesu svecītes - lielas, mazas, baltas , sārtas, smaržīgas un parastas, ielēju putas vannā uzgriezu ūdens straumi, atkorķēju un ielēju šampīti, un ieslīgu putu paradīzē... Tik baudāms vakars sen nebija bijis...

Vēlāk savā dzērušā prātā tāpat paraudāju mīļotajam klēpī, bet tas jau ir cits stāsts, ar detaļām, kas paliks neuzrakstītas. :D