PIETIEK!

Vai ziniet ... man PIETIEK... tik tiešām.. manos spēkos vairs nav paciest 2 sievietes... vienai es esmu tik slikta, tik nevīžīga, tik slinka, tik nekārtīga, tik pretīga, tik neizdaboša, tik netīrīga sieviete un vedekla viņas dēlam... otrai es tač esmu totāls barbars, nekauņa un vispār bez ētikas normām.... un tāda es viņām esmu, kad manis nav mājās vai esmu jau aizgriezusi muguru... nekad sejā.. sejā es tač esmu saulīte un vēl visādi zemes brīnumi un tik laba un centīga.... (un šobrīd, lai piedod mana mamma) ... bļadj, nahuj man ko tādu jāpiedzīvo ... par ko va vellos esmu to pelnījusi.. par to, ka vienai pastāvīgi veidoju matus un palīdzu pa virtuvi, otrai ja vajag kko izdomāt, palīdzēt, sakārtot..utt... da nafig viņas...es nevaru šiem elles radījumiem dzīvot blakus..... jo mani vnk rauj uz pusēm šis aizvainojums, šī necieņa, šiš naids šo cilvēku vidū... cilvēku kuri savu negatīvismu, dusmas, naidu, aizvainojumu izgāzīs uz citiem, lai paši justos labāk, tas nekas, ka otrs to nebūs pat pelnījis... un es to vairs nevaru paciest mana latiņa ir sasniegta.. vel reiz kaut ko tikpat aizvainojošu pateiks vai izdarīs.... savākšu es savas pekeles, ja nē.. tad es vnk salūzīšu ... un no manis nekas vairs pārī nepaliks, kā tikai eksistējošs ķermenis vai arī nenormāla histēriķe, kādu šai mājā netrūkst..... Man kamols kaklā sēž un gribas izrauties prom no šejienes... gribas pazus, braukt mājās pie mammas... pie sievietes, kam sirdī mīt siltums, no kuras savā mūžā neesmu dzirdējusi tādu agresiju un negatīvismu cik te var saņemt vienā dienā, nē pat pusstundā... Sauciet mani par memmīti.. bet es gribu tajā siltajā klēpī un sastrādātajās rokās kurās visa pasaule zied un šūpuļdziesma skan tik skaisti ... ES GRIBU PIE MAMMAS