Bet pienāca rīts...

Viņš teica - "Tikai pasaki, ka mīli, un viss mainīsies, no šī paša mirkļa..."

Viņa - Jā, Es Tevi mīlu, bet kas no tā mainās?

Viņš - Viss.. Šobrīd, it viss... Un es pats arī... Viss būs kā Tu vēlies...

Un vēl klusi čukstot piebilda - Es Tevi mīlu...

Viņa smagnēju sirdi - Es Tevi arī...

Viņš - Ko arī? (viegli uzsmaidot)

Viņa - Mīlu...

Bet pienāca rīts...

6kg ķiršu :D

Vakars kā vakars... Ar Lāsmiņu aizsoļojam līdz Forumam.... Noskatamies līdz asarām rēcot "Paģiras"... nenormāli labs gaabals :D :D :D tiešām no kājām met nost... tad saldējuma kokteilis uz "jumta" - forum cafē...un palēnām dodamies pie šamējās uz dzīvokli... paķerot līdzi saldos ķiršus un vīnu... vakars rit un ķiršu sāk aptrūkties apmēram pie pulksten 2.00 naktī... un zvana?!... Alvils :D un apjautājas kā tad ejot un ko darot... nu es jau neklusēšu... stāstu ka pie vīna izbeigušies ķirši .. aaaaaaaaaaihh.. :( un burtiski pusstundas laikā kkur Rīgā tiek atrasti 6 kg ķiršu un nogādāti man :D :D :D smieklīgi ka vīrietis pusi no viņiem gribēja iemainīt Lāsmiņai pret mani :D :D :D bet nu es jau nav dješovka :p un nekā čalīt - še tava daļa kg ķiršu un laimīgu ceļu mājup :D :D :D - protams tikai daudz pieklājīgākā tonī... jo nu Dulls .. va vellos DULLS... kur vēl ko tādu redzēt :) prieks jau par centību :)

Ar kāju cilpā...

Vakar es atkal iekāpu pagātnes lamatu cilpā... Kas man iepriekš šķita varen spēcīgi apžņaugusies ap kāju, teju vai žmiedzot visu manu miesu līdz asinīm un notrulinot mani pašu, bezspēkā pārdzīvojot un ģīpstot... Bet šoreiz, kā par brīnumu man pašai, to bij tik viegli atsiet un es mierīgi izcēlu kāju no tās... Tik nesamērīgi viegli, ka pat pati izbrīnījos... Un nu uz to noskatos ar vieglu atelpu un nav pat vairs kārdinājuma tām lamatām tuvoties, lai cik salds kādreiz šķita māneklis... Es mierīgi ievelku dziļu elpu krūtīs, un šorīt jau staigāju bez pieklibošanas un tikai uz priekšu... Atvieglojums, tik tiešām.. :)