Mothe' FUCKIN' ...

Lai cik es esmu saprotošs cilvēks, bet vakardiena... Nu atvainojiet... džekiem širmis visiem aizbraucis vai vienkārši pilnmēness fāze iestājusies saistītajiem vīriešiem??? Nevis vienam vai diviem,, bet tiešām vairākiem uzreiz...

Arivederči ??? What a fuck???

I wanna GOOD explanation... it better be!!! ... No words, like "I don't know" won't be heard!!!

Viens..

Viens solis pretī laimei?
Vai tomēr nelaimei?
Viens mirklis saldas baudas,
Un tīras kaisles trīsas...
Mirkļa vājība?
Vai tomēr spēks?
Acs pret aci...
Roka iekš rokas...
Viens zibsnis burvības...
Grēks just,
Grēks noliegt,
Grēks melot sev...
Bet jautāt bail...

Viņš un Viņa...

...........Viņas lūpas, tvīksmes burvībā kvēloja... Vēlēdamies pieskārties Viņa, smaidā pavērtajai, mutei, Viņa, nepielūdzami lēnām kustībām, ar savu plaukstu aptvēra Viņa kreiso vaigu, acu skatienu joprojām nenolaižot no Viņa zaļganajām acu dzīlēm.

...........Viņš, iekārodams Viņu tikpat stipri kā zieds, kas tiecas pēc ikrīta rasas lāses, kas to veldzēs, arī nekavējās. Viņa rokas vijīgām kustībām apvijās Viņai ap gurniem, pirkstus izstiepis, Viņš spēcīgā, tomēr neuzbāzīgi lēnā tempā tuvināja Viņu sev.
...........Viņa beidzot bija pietiekami tuvā attālumā, lai izbaudītu medus lāses saldumu, kas bija palikusi no našķošanās uz Viņa pilnīgajām lūpām. Viņa pieliecās un puspievērtām acīm tuvojās Viņa mutei. Tikai viens izsīkstošs mirklis un viņi abi stāvēja puskaili istabas vidū izbaudot viens otra kailes pārņemto ķermeņu trīsas un nebaidzami maigos glāstus, kas lika ikkatram ķermeņa muskulim saspringt labpatikā.
...........Viņas liegie pirkstu pieskārieni lika skriet skudriņām pāri Viņa kailajam ķermenim, it īpaši, kad tie skāra muguras lejas daļu.
..............Pēkšņi Viņš notrīsēja... Viņas pirksti bija noslīdējuši pāri visai mugurai līdz astes kaulam. Viņš nekad nebija iedomājies, ka visas šīs sajūtas - skudriņas, patīkamā kņudēšana savienojumā ar eiforisku baudu, ir iespējams sajust vienlaikus no tik vienkāršas un ierastas lietas kā pieskāriens.
............Ar katru nākamo mirkli Viņa ķermenis kļuva jutekliskāks un jūtīgāks pret katru pieskārienu un skūpstu, ko Viņa sniedza.
............Skūpstu kolonnas ceļš aizsākās uz lūpām, lēnām pār kaklu pārceļojot uz auss ļipiņu. Viņa tanī maigi iekodās, radot neapturamu ekstāzes vilni, kas iznesās Viņa ķermenim cauri atkal un atkal. tālāk liegie lūpu skārieni tiecās aizvien zemāk savā ceļā ieskaujot Viņa izteiktos krūšu muskuļus... Un tuvodamies nabai, vēl pāris maigi pieskārieni Viņam lika jukt prātā no labsajūtas...
..........Viņš nepalika parādā...

Bitch... Yee right!

Šķiet ka Rīgā pavadītie gadi veselīgi ietekmējuši manu pašapziņu, līdz pat mazas maitas statusam...



Nu neesmu es vairs tas mazais un naivais skuķis, kam viss liekas tik rožains un nevainīgs...



Tagad drīzāk šķiet, ka visā vienmēr ir kāds ko vainot, pat ja izretis gadās ka tā esmu es pati...

Bet nu Es esmu atteikusies būt rotaļlieta vīrietim, kas vēl nespēj novērtēt to, KAS viņam ir blakus...

Mīļie Vīrieši - ar to uzsverot visus Jūs... Tas, ka esam parādījušas, ka Jūsu dēļ spējam darīt neiedomājamas lietas un esam atsaucīgas uz katru Jūsu vārdu sākuma periodā, nebūt nenozīmē, ka esam tiktāl Jums zem tupeles, vai kā citi teiktu - pielipušas kā "košļene" pie pazoles...

Tieši pretēji, jo ar savu rīcību, Jūsu nomākto un vienmuļo dienu vienkārši esam centušās padarīt gaišāku... Lai jau tak Jūsu pašnovērtējums un pašcieņa būtu normas līmenī... Un tur jau ir tā lieta (ko Jūs nemaz nemanat), mēs Jums liekam tā domāt... kā? ...

Domāt, ka mēs esam Jūsu marionetes... Bet pie lielāka Jūsu pieraduma pie tā, ka esam līdzās, ka saprotam katru Jūsu debīlāko paskaidrojumu un attaisnojumu, ka piedodam ... Mēs parādīsim ar ko NU ir darīšana...


Īsāks variants priekš Jums - Vīrieši, Puikas, Visi tie, kam liekas, ka sieviete ir radīta Vīrietim, nevis otrādāk, vai vismaz viens otram....

Kā uzvedīsieties.. tāds atalgojums gaida... Un tikai viens solis nepareizi, var iegremdēt Jūs kā ar vissmagāko svina gabalu upē mests pludiņš...

PLUNKŠ...!!!

Treniņš...

Eh...

Tik neaprakstāmi daudz endorfīnu ir izdalījušies manā organismā... un tik daudz enerģijas ir ieplūdis manās asinīs... visa negatīvā enerģija, kas ik pa mirklim strāvoja manī ir pagaisusi...

Cik maz vajag...

Viena stunda trenažieru zālē... mmm... relaksācija.. treniņš.. atpūta.. un lietderīgs pasākums... acu priecēšana.... smaida muskuļu attīstīšana īsajās sarunās ar treneri...

Lai arī rīt no rīta mans ķermenis man pateiks skarbus vārdus :D... es zinu, ka tas bija to vērts...

Who knows?...

Krietna neizpratne nomoka manu prātu, vai tiešām es būtu tik neloģiski nesaprātīga, blonda būtne, kas nespēj no faktiem izvilkt secinājumus?...
Vai vnk kādam ir, kas neizskaidrojami nomokošs jautājums uz, kuru pats nerod atbildi?...
Varbūt tad uzdodam šo jautājumu man, tā vietā, lai nomocītu šai procesā abus iesaistītos cilvēkus...
Varbūt tad nebūs tik lielu pārdomu un neskaidrību...


Kaut gan...
"Kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens?"

I was reaching for those stars.....

Garastāvoklis, oma, fīlings, juška, pašsajūta... tas viss ir vienkārši lieliskā stāvoklī .... vārdiem neaprakstītās debesīs...


Mazais prieciņš... nedēļa galā... lielais - sesija galā.. un diezgan veiksmīgi.... pats lielākais - nezinu .. vienkārša laimības sajūta ceļ augstumos...

Pāris komplimenti.. pat daži vārdiem nepateikti līdz galam... mīļie tas ir enerģijas avots... un vārdi .. "pat jāsāk nožēlot, ka palaidu".... pašcieņai vēl viens pluss... degunam vēl viens pakāpiens bik tuvāk mākoņiem...



Šī brīža fantastiskākās sajūtas - līdz ar mūziku.. - Michelle Williams - The Greatest (Jason Nevins radio Edit) Rapper Collection.. :))

Sargeņģeļi...

Heisāāā.... Esmu crazy happy... Vai Jūs zināt, kas tas tāds? Ne, es arī :D Bet šodien es varu teikt, ka jūtos lieliski....

Esmu paspējusi drasēt apkārt mežoņa ātrumos no punkta A uz punktu B ar saviem papēžzābaciņiem kājās tā, ka liekas papēdim jau sen nevajadzētu atrasties pie pazoles stiprinājumiem ...

Un ielauzusies konsultācijā, kad viss jau praktiski ir beidzies...

Un izjutusi savu sargeņģeli stāvam ar ciešu sava spārna tvērienu pār mani...

Viņš... Tas... Es pat lāgā nezinu kā, lai dēvē šo parādību... Cits to sauc par "laimes krekliņu"... Bet kāds.. par Ticību... Jūs iespējams jautāsiet ticību Kam? Bet vai tad uz to ir iespējama tikai viena atbilde?!?... Mēs katrs esam tik dažādi, cik nokrāsu spēj būt varavīksnes 7 krāsu, dažāda daudzuma pilienu sajaukumam... un katra no šīm individualitātēm tic Kam citam...

Bet mēs ticam Tam labākajam - ar to mēs visi esam līdzīgi...

Un pašreiz es ticu, ka ir tā dēvējamie Sargenģeļi, kas ir nomodā ik mirkli par mums... Kāds vīrs teica, ka mums visiem ir vismaz 2 sargenģeļi...

Viens - ko materiālajā pasaulē nedz redzam , nedz dzirdam, nedz ar rokām spējam taustīt, tomēr vienmēr jūtam...

Otrs, kas mums dāvāts jau kopš dzimšanas, ko mēs varam just ar visām mums esošajām maņām... Mamma... Māmiņa... Cilvēks zemes virsū, kam nav nekā dārgāka par sev dāvāto bērnu... Cilvēks, kas pašaizliedzīgi ņems visu tavu dzīves smagumu sev uz krūtīm un ne mirkli nerādīs, ka nasta par smagu... Eņģelis, kam rokās dots saules stars, kas jāsaglabāvienmēr mirdzošs...

Lai kā negribētos atzīt... Šis "saules stariņš"...
Vismaz manā gadījumā, ne vienmēr ir bijis maigi sildošs un acis priecējošs...

Zinu, ka esmu bijusi ogles karstuma dedzinoša...

Bet šīs maigās plaukstas nav mani palaidušas vaļā....

"Ir tik cilvēcīgi mīlēt, lai saņemtu mīlestību, bet mīlēt pašas mīlestības dēļ - tas jau ir eņģeliski."

Alphonse de Lamartine (1790 - 1869)

Es Ticu...

Es Mīlu...

Es Zinu, ka mani sargā un nes uz rokām, lai kādi ceļi zem kājām vijas...

Paldies...

Breakfast at Tifany's...

Jaunais gads nu jau nositis savu pirmo noti un iemirdzējies varavīksnes krāsu dažādībā... visādā ziņā jāsaka, ka ja jau gads tik labi sācies un pēc ticējuma - solās tā arī turpināties.. varu teikt es esmu makten priecīga... varbūt pat varētu pārgrūst šo vārdu pār lūpām un teikt laimīga... vismaz šim mirklim, šai dienai....

Par spīti sagurumam, un pirmā janvāra darba dienai, kas sākās 5.00 no rīta... atzīstos, nogurums nav ne nieka ievērības cienīgs ar tām sajūtām, ko liek izjust vienkāršas rūpes par kādu, vai kāda rūpes par tevi....

Saguruša smaida piepildīta diena... bet vakars pie plīts... gatavojot vistas fileju sinepju-saldā krējuma mērcītē... ar rīsiem... gardas vakariņas ... filma relaxācijai... un salds miegs ciešā apskāvienā...

Rīta agrumā šauri pavērtas acis, vēl pirms modinātājs ir paspējis nozvanīt rīta stundu....

Maiguma pilna pamošanās un atkal piemigšanas...
Ne kāja no gultas ārā, bet brokastis no virtuves nes apetetīti rosinošu, bagātīgi piepildītu smaržu buķeti... vēl tikai nedaudz un darbs būs nokavēts...
Paplāte gultā.... epizode gluži cienīga romantiskā kino... Uz šķīvja izveidota piemīlīga sejiņa ar varen spurainiem, bet tomēr gardiem "matiņiem"... karstmaizītes ar tējas krūzīti sānā... bez cukura.. tieši tā kā man tīk...
Saldajam .. paplātes stūrītī paglabāts zemeņu kārums un salds skūpsts....

vēl tikai mirklis un darba diena atkal aizsākas... bet smaids...

lai ko kāds darītu vai teiktu, vai jautātu , neizdzēšami paliek kā nodevējs manā sejā.. man ir sācies lielisks gads...


Laimīgu arī Jums Jauno ... Karstasinīgā vērša 2009. gadu.... Laimīgāku nekā iepriekšējo :*
With lots of kisses anh hugs... :*