Šķiet ka Rīgā pavadītie gadi veselīgi ietekmējuši manu pašapziņu, līdz pat mazas maitas statusam...
Nu neesmu es vairs tas mazais un naivais skuķis, kam viss liekas tik rožains un nevainīgs...
Tagad drīzāk šķiet, ka visā vienmēr ir kāds ko vainot,
pat ja izretis gadās ka tā esmu es pati...Bet nu Es esmu atteikusies būt rotaļlieta vīrietim, kas vēl nespēj novērtēt to, KAS viņam ir blakus...
Mīļie Vīrieši - ar to uzsverot visus Jūs... Tas, ka esam parādījušas, ka Jūsu dēļ spējam darīt neiedomājamas lietas un esam atsaucīgas uz katru Jūsu vārdu sākuma periodā, nebūt nenozīmē, ka esam tiktāl Jums zem tupele
s, vai kā citi teiktu - pielipušas kā "košļene" pie pazoles...Tieši pretēji, jo ar savu rīcību, Jūsu nomākto un vienmuļo dienu vienkārši esam centušās padarīt gaišāku... Lai jau tak Jūsu pašnovērtējums un pašcieņa būtu normas līmenī... Un tur jau ir tā lieta (ko Jūs nemaz nemanat), mēs Jums liekam tā domāt... kā? ...
Domāt, ka mēs esam Jūsu marionetes... Bet pie lielāka Jūsu pieraduma pie tā, ka esam līdzās, ka saprotam katru Jūsu deb
īlāko paskaidrojumu un attaisnojumu, ka piedodam ... Mēs parādīsim ar ko NU ir darīšana...Īsāks variants priekš Jums - Vīrieši, Puikas, Visi tie, kam liekas, ka sieviete ir radīta Vīrietim, nevis otrādāk, vai vismaz viens otram....
Kā uzvedīsieties.. tāds atalgojums gaida... Un tikai viens solis nepareizi, var iegremdēt Jūs kā ar vissmagāko svina gabalu upē mests pludiņš...
PLUNKŠ...!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru