Viņš un Viņa...

...........Viņas lūpas, tvīksmes burvībā kvēloja... Vēlēdamies pieskārties Viņa, smaidā pavērtajai, mutei, Viņa, nepielūdzami lēnām kustībām, ar savu plaukstu aptvēra Viņa kreiso vaigu, acu skatienu joprojām nenolaižot no Viņa zaļganajām acu dzīlēm.

...........Viņš, iekārodams Viņu tikpat stipri kā zieds, kas tiecas pēc ikrīta rasas lāses, kas to veldzēs, arī nekavējās. Viņa rokas vijīgām kustībām apvijās Viņai ap gurniem, pirkstus izstiepis, Viņš spēcīgā, tomēr neuzbāzīgi lēnā tempā tuvināja Viņu sev.
...........Viņa beidzot bija pietiekami tuvā attālumā, lai izbaudītu medus lāses saldumu, kas bija palikusi no našķošanās uz Viņa pilnīgajām lūpām. Viņa pieliecās un puspievērtām acīm tuvojās Viņa mutei. Tikai viens izsīkstošs mirklis un viņi abi stāvēja puskaili istabas vidū izbaudot viens otra kailes pārņemto ķermeņu trīsas un nebaidzami maigos glāstus, kas lika ikkatram ķermeņa muskulim saspringt labpatikā.
...........Viņas liegie pirkstu pieskārieni lika skriet skudriņām pāri Viņa kailajam ķermenim, it īpaši, kad tie skāra muguras lejas daļu.
..............Pēkšņi Viņš notrīsēja... Viņas pirksti bija noslīdējuši pāri visai mugurai līdz astes kaulam. Viņš nekad nebija iedomājies, ka visas šīs sajūtas - skudriņas, patīkamā kņudēšana savienojumā ar eiforisku baudu, ir iespējams sajust vienlaikus no tik vienkāršas un ierastas lietas kā pieskāriens.
............Ar katru nākamo mirkli Viņa ķermenis kļuva jutekliskāks un jūtīgāks pret katru pieskārienu un skūpstu, ko Viņa sniedza.
............Skūpstu kolonnas ceļš aizsākās uz lūpām, lēnām pār kaklu pārceļojot uz auss ļipiņu. Viņa tanī maigi iekodās, radot neapturamu ekstāzes vilni, kas iznesās Viņa ķermenim cauri atkal un atkal. tālāk liegie lūpu skārieni tiecās aizvien zemāk savā ceļā ieskaujot Viņa izteiktos krūšu muskuļus... Un tuvodamies nabai, vēl pāris maigi pieskārieni Viņam lika jukt prātā no labsajūtas...
..........Viņš nepalika parādā...