nu kā gan citādi... :p

Kārtējo reizi.. :D Ir radies jautājums - Vai ar mani kaut kas var notikties ierasti vai vienkārši manai dzīvei ir piešķirta neikdienišķa noskaņa :) .. 

              Nu jau decembra sākumā ieraudzīju plānotāju, kuru iemīlēju no pirmā taustes momenta, un ko tur vairāk, automātiski protams ka nopirku... Veicu jau visus nepieciešamos datu ierakstus, kam vajadzētu atrasties manā plānotājā lai vnm būtu pa rokai... pat bildītes salīmēju.. un aiz mazas garlaicības izlēmu atzīmēt vārdadienas un man svarīgos datumus... :D Viss jau it kā normāli vai ne? .. Jūs jautāsiet, kur ir kaut kas neikdienišķs? Nu ziniet, līdz martam viss it kā tīri ikdienišķs izskatās un tad... Un tad sākas 1. aprīlis ... bet aprīlis beidzas ar 8to datumu un sākas 4tais jūnijs, tad jūnijas turpinās līdz ar 1.jūliju un sākas 7tas maijs. tad tas turpinās līdz 3.jūnijam un atkal sākas jūlijs .. ar otro datumu :D Un principā arī gada nogale turpinās visai ierasti... hmm ko gan tas varētu likt domāt - varbūt:

• Mana vasara sāksies jau aprīlī ... hmm .. varbūt..
• Mana vasara būs neciešami gara, ka liksies viss atkārtojas jau kuro reizi :D .. hmm.. varbūt...
• Mans gads būs visai juceklīgs bet nu gada beigās viss nostabilizēsies :D.. hmmm ... varbūt...
• Mans gads būs viena vienīga vasara, kas nekad nebeidzas, tikai sākas no jauna - vasara - enerģija - > enerģija - gaisma - > gaisma - mīlestība - > mans Kaķa gads būs mīlestības pilns  

Urrrrrāāāāāāāāāāā :D

Kā jumsim šitais patīk, a ko? :p 

maziņš sagurums...bet...

Ņu jau decembris ir vidū, jāsāk drudžaini sākt domāt par dāvanām.. ak jel.. šis ir gada jaukākais un skrejošākais laiks :D ir tik dīvaini vislaik plūst caur veikaliem ar to šitas-man-noteikti-noderētu un eu-tak-baigā-atlaide sajūtu un domu bombardējumu, smadzenēm  nav viegli... bet tik patīkami domāt, ka tūliņ noslēgsies gads, kurš godīgi teiksim, nebij tas pats labākais, taču arī labumu netrūka, bet priekšā Zaķa/ Kaķa gads, mans bagātības un mīlestības gads :) kur es viņu sākšu nezinu, bet katrā ziņā zinu, ka liela daļa man svarīgu cilvēku būs līdzās un vēl daži klausules otrā galā... :) un tad, kad pulkstens sitīs divpadsmit, līs šampanietis un skanēs glāzes un laimes vēlējumi it visiem, jo visi ir pelnījuši būt laimīgi, tikai ir jābūt pretīmnākošam šai laimei... ja neturēsi rokas vaļā, palaidīsi garām :).. tāpēc mīļie - esat dzīvīgi un optimisma pilni, jo pozitīvs pievelk  labo, bet negatīvais visu negatīvo .... atliek tikai smaidīt par dzīves idiotiem un belzieniem :) būs labi - ES par to pilnībā esmu pārliecināta :)

Ir sācies kaŗš....

Kārtējo reizi viens raksturs ir uzsprādzis savā lepnībā un godībā. Ilze nu jau ir sākusi izrādīt savu attieksmi (redziet Mārtiņš nav kā suns uz dresūru un neklausa viņas "lūgumiem", kas skan vēl trakāk nekā no Hitlera,kas nenormāli pārskaitās kad Eva viņam atteica gultā), laiks sāk parādīt savu... nepietiek jau ar izlēcienu pie veikala, ka viņa redz atbraukusi tikai mammai pakaļ un mēs ar saviem produktiem varam paši doties mājās, neņemot vērā to ka no šī ledusskapja ēd arī viņa pati..... šodien es atļāvos pieķerties veļas kastei, kas nu jau otro nedēļu ir pilna, un izmazgāju viņas sporta tērpu un zeķes, un viņa atļaujas noraut manas drēbes no veļas striķa, lai uzliktu savas, jo tās iedevu, lai viņai nodod... vairak, lai viņa nemaz nedomā ka es kaut mazo pirkstiņu pacelšu viņas labā... mūžam ne... ne suņa peļķes slaucīšu, neko.... un kur nu vēl palīdzēšu šķūrēt sniegu ziemā, lai viņa varētu izkļūt no pagalma ar mašīņu.. es zinu ka šajā ziņā nekāds lielais palīgs nebūtu, bet arī to niecīgo enerģijas patēriņu netaisos likt lietā, lai šitai vellatai palīdzētu...njā, bet ko nu man tur cepties, kārtējais jautrais piedzīvojums manā dzīvē :)) :D

decembra noskaņās

Jauns gads tuvojas ar joni... un visādi uztraukumi rodas... kāds tas būs, ar ko iesāksies... viens ko zinu skaidri ir tas ka tas būs mans, kaķa gads... mjau... pagaidam viss arī norāda uz to ka būs pārmaiņas.. iespējams nomainīšu Airsmoke pret Narvesen - bet veikala vadītāja vietu nevis pārdevēja.... normēts darba laiks pimd - piekt. 8.oo līdz 16.oo.. alga apmēram tā pati.. plus vēl teica ka arī transportu uz darbu atmaksā :) un strādāt pie Draudzenes noteikti būs patīkamāk nekā te, kad tev degunābaksta, ka tu noteikti jau darbā tikai kūkō nevis veicini pārdošanu... domāju ka patīkamāka atmosfēra no tā visa varētu rasties arī manā dzīvē :) Tad vēl šādi tādi sapņi mājo manā galvā... bet lai tie paliek priekš vecgada nakts, ko vēlēties.. :) ceru ka jaunajā gadā būšu kopā ar savām dūdām un mīļumu, jo ar mammu laikam nesanāks... :?( žēl... pie viņas došos ziemassvētkos.. :)  šobrīd jau dziedu ziemsvētku dziesmiņas un kaut kur , nez kādēļ jūtos tik jauki ... :)

Visam klāt sāku jau šo ziemsvētku noskaņu rosināt arī ar multfimām vecā Disneja stilā... ja kādam interesē ir ļoti jauka un pamācoša filmiņa Mickey's Once Upon a Christmas :)

PIETIEK!

Vai ziniet ... man PIETIEK... tik tiešām.. manos spēkos vairs nav paciest 2 sievietes... vienai es esmu tik slikta, tik nevīžīga, tik slinka, tik nekārtīga, tik pretīga, tik neizdaboša, tik netīrīga sieviete un vedekla viņas dēlam... otrai es tač esmu totāls barbars, nekauņa un vispār bez ētikas normām.... un tāda es viņām esmu, kad manis nav mājās vai esmu jau aizgriezusi muguru... nekad sejā.. sejā es tač esmu saulīte un vēl visādi zemes brīnumi un tik laba un centīga.... (un šobrīd, lai piedod mana mamma) ... bļadj, nahuj man ko tādu jāpiedzīvo ... par ko va vellos esmu to pelnījusi.. par to, ka vienai pastāvīgi veidoju matus un palīdzu pa virtuvi, otrai ja vajag kko izdomāt, palīdzēt, sakārtot..utt... da nafig viņas...es nevaru šiem elles radījumiem dzīvot blakus..... jo mani vnk rauj uz pusēm šis aizvainojums, šī necieņa, šiš naids šo cilvēku vidū... cilvēku kuri savu negatīvismu, dusmas, naidu, aizvainojumu izgāzīs uz citiem, lai paši justos labāk, tas nekas, ka otrs to nebūs pat pelnījis... un es to vairs nevaru paciest mana latiņa ir sasniegta.. vel reiz kaut ko tikpat aizvainojošu pateiks vai izdarīs.... savākšu es savas pekeles, ja nē.. tad es vnk salūzīšu ... un no manis nekas vairs pārī nepaliks, kā tikai eksistējošs ķermenis vai arī nenormāla histēriķe, kādu šai mājā netrūkst..... Man kamols kaklā sēž un gribas izrauties prom no šejienes... gribas pazus, braukt mājās pie mammas... pie sievietes, kam sirdī mīt siltums, no kuras savā mūžā neesmu dzirdējusi tādu agresiju un negatīvismu cik te var saņemt vienā dienā, nē pat pusstundā... Sauciet mani par memmīti.. bet es gribu tajā siltajā klēpī un sastrādātajās rokās kurās visa pasaule zied un šūpuļdziesma skan tik skaisti ... ES GRIBU PIE MAMMAS

par 02.10.10

Sākumā diena bij vienkārši mans 13tais piektdiena:D
 Sākumā dažu faktu dēļ jutos daļēji pazemota un spēcīgi aizskarta, kā rezultātā mana žults vienkārši vārījās, bet prāts veica visādu nepatīkamu ainu atspoguļošanas funkcijas(cik gan es savā prātā spēju būt ļauna, dažkārtes pat to neapzinos). Bet nu tā visa samaņas -  bezsamaņas stāvokļa transā neveiksmīgi atstāju savu maku lidostas tualetē(NEJAUTĀJIET KĀDĀ VEIDĀ, BET VIENKĀRŠI PIEŅEMIET PAR FAKTU :D) Tad braucu nobalsot kā kārtīgam pilsonim pieklājas, un kad iegāju veikalā lai kārtējo reizi lai uz kādu dumību iztērēt naudu, sapratu ka esmu palikusi bez vienas no trīs vissvarīgākajām lietām - maka! :(

Pateicoties izpalīdzīgajai kolēģītei Sandai - maks tika atrasts, izlaupīts no skaidrās naudas, bet, paldies Dievam, visas kartes bija vietā. Pat 3 eiro no ārējās kabatiņas bij izvilkti. Kopumā secinājām, ka zaglēns varētu būt tā pati apkopēja kas "atrada" maku. Jo kapec gan viņa vel pec tam meģināja piedzīt atlīdzību par atradumu :D Domājams ar 8Ls, kas bij makā, vajadzētu pietikt.
Nu bet vismaz maks nebija pavisam tukšs atstāts, aiz rāvējslēdža bij atstāti 5 sant., bet ārkabatiņā joprojām uzticīgi sēdēja 1938. gada 1 santīma monētiņa. Tā ka mīļie, es vēl spičkas varu atļauties, nav nemaz tik čābīgi :D

Tad nu pēc visa pasākuma devos mājup, pa ceļam paķerot vannas putas, sveces un šampīti... Ja jau dranķīga diena un nevienu redzēt negribās, savilku tumbiņas vannas istabā, pieslēdzu savu XpressMusic pfounu, sanesu svecītes - lielas, mazas, baltas , sārtas, smaržīgas un parastas, ielēju putas vannā uzgriezu ūdens straumi, atkorķēju un ielēju šampīti, un ieslīgu putu paradīzē... Tik baudāms vakars sen nebija bijis...

Vēlāk savā dzērušā prātā tāpat paraudāju mīļotajam klēpī, bet tas jau ir cits stāsts, ar detaļām, kas paliks neuzrakstītas. :D

Vēlreiz un no jauna...

                    Es nezinu kā tas var būt, ka ikreiz, kad atgriežos mājās un redzu savu vīrieti, iemīlos viņā vēlreiz... zinu tas nav iespējams...

in love

Bet tie mazie laimes mirkļi .. kad ap tevi čubinās, knakstās, mēģinas tevi sadusmot... un kad mēģina pielabināties.... ik reiz man gribas vēl un vēl vairāk šo cilvēku neizlaist sev no rokām, mīļot, ņurcīt, bužināt, lutināt, apdāvināt, sargāt, un pie viņa pieglausties, paslēpties, sasildīties... 
Ik reiz, kad mostos savam burundukam blaku, vai pati tieku pamodināta, es nevaru beigt smaidīt, jo ir tik patīkami redzēt viņu atkal līdzās, mājās... jo... kur mājo sirds, tur mājas...
               Pat strīda gadījumā ir grūti dusmoties, jo uztraucos, vai neizdaru viņam pārāk stipri pāri... kaut gan pirmajā mirklī galvu varētu noraut un ādu pār acīm novilkt...
               Es jūtos kā tādā regeja dziesmiņā, kuras parasti klausās tādi bik appīpējušies, pārlaimīgi cilvēciņi, kur tu vienkārši kusties no vienas kājas uz otru, un katrā no situācijām jūties vienkārši ļoti labi... Un es jūtos... Jūtos tā ... it kā būtu ne uz zemes... Nu mazs dumiķīts... bet neko nevaru padarīt... ir pagājis vairāk kā gads... bet es vēl joprojām neesmu nolaidusies uz zemes... un šķiet ka man arī neviens neļauj... tikai liek mīkstus dūnu spilvenus zem kājām, lai it kā sajustu zemi... es i diktan laimonīgs, un pateicīgs par to, kas man dots...

Vacation

Pluss un mīnuss viss ir kedā :D.. Mans Vīrels ir sācis mani saukāt par sieveli :D man drīz tuvojas atvaļinājums un man būs tā iespēja izbaudīt vēlreiz, kā tas bija kad biju maziņa un paklausīga savā mājvietā, kas saucas Jēkabpils, jo uz turieni došos nevis kā vienmēr uz 2 nepilnām dienām bet uz 5 pilnām... vājprāts ne? :D Bet man šī ideja tīri labi patīk... Mož arī aiziešu uz klubu ?!:D gribas redzēt ko nozīmē iztusēties tur :)) tad vēl noteikti paķeršu māsu uz zoba mammuča priekšā :D :D tā ir varen jautra nodarbe :D...
Protams paskumšu pēc sava mīļuma, bet nekas, vinjam būs iespēja patrenēties.. manis sagaidīšanā :D
Kas vēl man te ir noticies jauns.. hmmm .. galīgi slinka esmu palikusi ar iziešanu no mājas... jūtu ka pensija strauji tuvojas :D Kaut kā pietrūkst ļoti manu meiteņu, nesanāk satikt nu nemaz.. vai vnk es ir tāds mazs dirselīts kas nevar sanjemties un satikt Dačuku, bet pie Egii nemaz netieku klāt :(
Bet nekas, es apsolos pēc atpūtas būt aktīvāka :) :*

Vēl pagāšsvētdien viss bij labi... priecīgi atgriezāmies no laivu brauciena pa gauju .. sarkanbrūni kā tādi vēzīši.. Tētis sagaidīja mūs pagalmā tik priecīgs ... Un pirmdien viņa dūrītes atslāba un sirds apstājās manā acu priekšā... Guntis Pakalns - nomira... bija tik sāpīgi un tik nereāli apzināties, ka tik tikko ar viņu augšā virtuvē runājos.. un nu vairs tēta nav... 

Viņš bij cilvēks kas mani uzņēma vissirsnīgāk, vismīļāk, un bija pats pats labākais.... viņš man bij kā tētis... un nu viņa nav... fiziski nav ... bet no domām viņš vienkārši neiziet... turos un valdu asaras, lai būtu stipra priekš visiem .. bet pati saļimstu dārzā un raudu.. arī tagad šīs pāris rindiņas sagādā milzum lielas sāpes.. 

TĒTI.. man pietrūkst tevis ļoti... mums visiem... Mēs mīlam Tevi, lai kur Tu arī tagad būtu... 

Un liels paldies visiem apkārtējiem ... it īpaši manam darbiņam, ka bij tik atsaucīgi un saprotoši.. es to neaizmirsīšu .... PALDIES...

Rītdien bēres... es nezinu cik daudz spēka man būs... bet es arī turēšu dūrītes līdz pēdējam, jo zinu ka Tētis turējās dēļ mums.... 

Lietū...

Ja jūs zinātu cik labi ir lēkāt pa peļķēm tāpat kā bērnībā, bet cik drausmīgi ir gulēt gultā un slimot... tā kā bērnībā... bet vismaz šoreiz bez špricēm :D 

Eh, labi ka man priekšā ir pāris brīvdienas pakurām punķoties un šņurkāties, kā jau kārtīgā pavasarī pienākas :))

Tagad tikai jāgaida mīļumiņš, kam būs tā iespēja pirmo reizi mani slimiņu "ārstēt" Grrr

Tas būs lieliski... Kad čubina un mīlina tikai mani ... :*

Visiem veselīgu pūpolsvētdienu :* :* :*

Nakts aizsegā...

Oih, nu nezinu, kas manam mīļumiņam bij uznācis pēc naktsmaiņasun 2 aliņiem pa ceļam no darba uz mājām, bet nu kad zaķīts atgriezās mājās 5 no rīta, es tiku aplaimota ar tāāāāādu masāžu..... eh sen nebija tik labi vienkārši pamosties nakts vidū un izbaudīt pilnīgu ķermeņa masāžu... 
MMMmmm un tik patīkami dzirdēt, ka mīļums vienkārši vēlējās, lai man būtu saldāki sapnīši un skaista atpūta ķermenim... Teju vai staigājošs SPA centrs ... un viss tikai mans... :) 

Hmmm tagad vien atceroties, gribas pačinkstēt cik ļoti "sagurusi" jūtos :)...

..insane..

Ir tik nenormāli smagi uz sirsniņas... tik smagi... vot sēžu šobrīd savā laboratorijā un man sāp.... už raudāt gribu... kāpēc?.. mamma no rīta zvanīja... viss bija jauki līdz mirklim, kad viņa atkal pārleca uz tēmu, kas-tad-ar-kāzām-notiek! Viņa ar tām ir apsēsta... Ar savu vienu skatu punktu iecirtusies ka tagad man tikai dēļ tā ka ar savu mīļoto dzīvojam kopā mums ir jāprecas... protams viss būtu labi ja vnk jāprecas... bet viņa jau to plāno tuvākā gada(pusgada) laikā... bet mēs vēl šo to vēlamies dzīvē izdarīt pirms saukt sevi par ģimeni... pirmkārt jānostabilizējas uz savām kājiņām.. stabilā darbiņā ar stabiliem ienākumiem... pēc tam protams arī man tak ir tagad jāpabeidz skola, jānoliek mums abiem ir tiesības, kas arī starp citu maksā naudu. Iespējams iegādāties mašīnīti... un tad atlikt naudiņu kāzām... kredītā precēties vai uzsākt jaunu dzīvi visiem atdodot parādus un nezinot kā dzīvot tālāk mēs negribam. .. Un tieši tas ir sāpīgākais.. ka man teju vai liek izvēlēties starp man mīļākajiem cilvēkiem... es mīlu abus un negribu nevienam darīt pāri ... bet šoreiz mammai nav taisnība un lai kā man tas sāpēs, man nāksies viņai pretstāvēt... jo tā ir mana dzīve, manas izvēles un manas kāzas ko viņa cenšas ieplānot... viņai bij savas.. bet man būs MANAS, MŪSU ar mīļumu ... es negribu uzspiestus lēmumus, sāpīgus pārmetumus jelkad pēc tam... nevēlos... es gribu visu skaistu un tīru un patiesu ...

Pa solim...

Eh...

Guļu gultā... nedaudz sagurusi no visas šitās ēst taisīšanas vīrietim & Co. Bet kopumā patīkami dzirdēt paldies :) Tikko vēl arī apciemoju veikalu, jo otro dienu pēc kārtas sniega lavīnas pagalmu ielenkušas un atsakās kurp iet.. Tādēl vakar visi cītīgi un šodien arī ( tikai šodien mani aizstāj Mārčuks :) ) tīrām sniegu.. muguriņu nedaudz velk, bet kopumā patīkama sajūta par labi padarītu darbu :)

Vēl guļu gultā, jo varu to atļauties, tagad ir par ko papriecēt aci televīzorā :) Mēs ar mīļumu iegādājāmies dekoderu un pieslēdzām virszemes televīziju, lai nebūtu kārtējo reizi jāviļas par to, ka TV kastītē īsti nav ko palūrēt un arī PC arī nekas jauns nav ielādēts :)

Tā ka pirmais, tāds lielāks, pirkums jaunās ģimenītes kapitālā ir veikts, prieks par to:)

Kas vēl tāds..

hmmm... ak jā, lai manam burunducēnam veiktos vairāk pa darbiņu kamēr es esmu pie tā lielā skaita bezdarbnieku, nosūtīju savu veiksmīti ar buču šamējam, un ko jūs domājat, un uzreiz nojaucos pa "Metro" bāra kāpnēm - kājiņa aizslīdēja.. paldis Dievam nekas nopietns - caurums elkonī, pāris zili pleķīši uz mana smukā dibengala un viegls nobrāzumiņš uz muguras sāna.. jo pateicoties savai mežonei - somai .. mugurai nekas netika, kritiens tika mīkstināts un amortizēts :) tā ka meitenes - somiņas ir mūsu glābējas, lai cik arī dažkārt viņas nesvērtu :)

Esmu atsākusi rakstīt dzeju, moku palēnām maģistra darbu ārā :) 

Tā ka visā kopumā man iet labi, taču vienmēr var iet labāk :) Bet prieks par to kas ir  un kas tikai vēl būs :) :* 

Visiem jauku vakaru :*

klusējot

Ir sāpīgi sevī turēt spītu...

http://www.youtube.com/watch?v=Xrc77A5sxr0

My mind is in your pocket ...

Tik dīvaini tā vienkārši sēdēt ne savā gultā un tomēr jau savā, svešā mājā, bet tomēr jau savā un rakstot skolas darbus vai vnk kārtojot māju gaidīt mājās cilvēku. Gaidīt nevis tam dēļ, ka pienākuma spiestam šim cilvēkam tā vai tā būtu jābūt un pēc visiem loģikas likumiem agrāk vai vēlāk bet tieši te viņš attapsies.... Bet gaidīt tamdēļ, ka bez viņa kaut kā Tevī pašā iztrūkst, miera nav, ir neaprakstāma neziņas sajūta par to kā šo laiku saīsināt, lai tikai paiet ātrāk laiks, kad atkal ieraudzīšu cilvēku uz mirkli, jo tad atkal man būs jādodas prom... Dīvaini gaidīt nevis vnk apzināties, ka ir un nekur jau tāpat neliksies... man ir nepieciešama šī klātbūtne un tai pašā laikā tā ir kaitīga it īpaši, ja man uz ko jākoncenrējas.. jo visas domas izdzēstas, kad Viņš ir līdzās .. prāts nedomā tikai ir un pastāv, eksistē un brīnās par apkārtnotiekošo. Bet līdz ko nav blakus tā domas parādās, tikai visas lielākoties par viņu ..