Visss, kas skrien un laužas caur lūpu aizsprostu no dvēseles un jutekliskuma maņu tvērējiem... viss, kas izsauc ekstāzes skudriņu vilņus pār visu ķermeni un liek matiem sacelties stāvus no labsajūtas...
05.12.10
Ir sācies kaŗš....
Kārtējo reizi viens raksturs ir uzsprādzis savā lepnībā un godībā. Ilze nu jau ir sākusi izrādīt savu attieksmi (redziet Mārtiņš nav kā suns uz dresūru un neklausa viņas "lūgumiem", kas skan vēl trakāk nekā no Hitlera,kas nenormāli pārskaitās kad Eva viņam atteica gultā), laiks sāk parādīt savu... nepietiek jau ar izlēcienu pie veikala, ka viņa redz atbraukusi tikai mammai pakaļ un mēs ar saviem produktiem varam paši doties mājās, neņemot vērā to ka no šī ledusskapja ēd arī viņa pati..... šodien es atļāvos pieķerties veļas kastei, kas nu jau otro nedēļu ir pilna, un izmazgāju viņas sporta tērpu un zeķes, un viņa atļaujas noraut manas drēbes no veļas striķa, lai uzliktu savas, jo tās iedevu, lai viņai nodod... vairak, lai viņa nemaz nedomā ka es kaut mazo pirkstiņu pacelšu viņas labā... mūžam ne... ne suņa peļķes slaucīšu, neko.... un kur nu vēl palīdzēšu šķūrēt sniegu ziemā, lai viņa varētu izkļūt no pagalma ar mašīņu.. es zinu ka šajā ziņā nekāds lielais palīgs nebūtu, bet arī to niecīgo enerģijas patēriņu netaisos likt lietā, lai šitai vellatai palīdzētu...njā, bet ko nu man tur cepties, kārtējais jautrais piedzīvojums manā dzīvē :)) :D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru