Vai es vispaar kadreiz varu but apmierinata ar savu dziivi? tas ir retorisks jautajums. Nav jegas pat censties atbildet, jo vienmer jau var buut labaak un skaistaak un visaadi citaadi. Un es esmu nonakusi tajaa punktaa kad es zinu ka veelos gjimeni, veelos buut sieva, veelos beerninju un esmu tam gatava... Bet ar mani vienaa galaa ir par maz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru