Ir jauki nejusties vairāk ieslodzītai, bet gan plaši piepildītai... gaidīt mājās mīļumu no darba un sēdēt pie lielā televizora istabā kurā pietiek vietas ne tikai man :D Tik jauki ka nu mums var būt ciemiņi un par viņiem nav jāatskaitās vai jālūdz atļaujas... tagad man ir sava maja un sava teritorija... un ir tik labi, attiecības momentāli uzlabojušās... burvīgi ka es jums saku :)
Bet arī te tieku caur tālēm saukta par (atvainojos) pežu :D :D :D :D kas nu kuram tuvāks tā sauc... es esot vainīga ka neizvācos viena un mans vīrietis esot pieļāvis ļoti lielu kļūdu ja ne vislielāko sekojot manās pēdās un nepametot mani :D :D :D :D tam cilvēkam kas šo visu runā... kaut kas nav kārtībā ar nerviem, jo arī tas ka viņai liekas tikai dabiski ka pēc tam kad nejaušības pēc izdzēru viņas 200ml suliņu viņa pa otrā stāva logu izlidināja visas manas koridora mantas, sašķaidīja patisonu ... un pa nakts melnumu kamer gulējā no leduskapja visas manas mammas un vecmammas sarūpētās burciņas ar lauku labumiem izsvieda āra miskastē... cik ļoti es kādam traucēju :D
nu par laimi man nav jāiet mājās ar riebumu un teju vai asarām acīs tad kad mana vīrieša nav, un manam vīrietim nav jāpilda miesassarga funkcijas pavadot mani uz tik neitrālām vietām kā tualete un vannasistaba, par virtuvi nemaz nerunājot :D tagad mums ir sava brīvība ... no rīta pamosties mīlīgā klusumā nevis aiz tā ka kāds aiz durvīm brēc cik visi ir slikti bet vienīgā uz pasaules labā ir viņa - Ilze. WoooooW
Lai takš vārās savā sulā, bet mēs turpināsim dzīvot labi, un pacentīsimies lai būtu ļoti labi :))
Mīlu savu dūduku :* :* :* :*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru