Kas īsti ir mīlestība? Eņģeļi to dēvē par debesu līksmi, velni par elles mokām. Vai tā ir patiesa īstenība, tikai sapnis, kaisli sabangotas asins šalkas vai nebeidzamas laimes alkas?

Mīlestība ir kas nozīmīgāks un nopietnāks nekā sajūsma par sejas līnijām un vaigu krāsu; tā ir lēmums par zināmu jūtu siltuma izpausmi, kas simboliski runā sejas, balss un žestu sīkumos.

Nedrošība, šaubas, bailes… un vienlaikus kutinoša sajūta pakrūtē, acu skatiens, pēc kura sirds ir ar mieru beigt savu ritmisko pukstēšanu, bet pēc tam atkal vairāku stundu neizpratne – kas ir šīs sajūtas?

Mīlestība spēj piedot. Mīlestība ir augstsirdīga un saprotoša.

Mīlēt nozīmē būt blakus, kad tas ir visvairāk nepieciešams, atbalstīt... To nevar vienkārši nopirkt, vai arī ņemt un pārdot, mīlestība nepazīst robežas.

Nemīl tas, kas pēkšņā spītā prot aiziet lepns un neaizvainots. Kas mīl, tam citāds likums ir dots – tas prot piedot un aizmirst visu.

Mīlestība nav žēlsirdības dāvana.