Ar katru dienu manas acis verās pasaulei plašāk ar pārsteigumu dzirkstelēm uzlūkojot ik mirkli, kas notiek man līdzās, blaku un arī ar mani pašu.. ik mirklis liek pasmaidīt.. vai tiešām ir atgriezies pilnīgais pozitīvisms manos rīta cēlienos?... ik dienu ir spēks iesākt to smaidot .. par spīti tam, ka esmu apkārt staigājošs bacilis un nebūt neesmu tajā labākajā paskatā, varu apgalvot, ka jūtos pietiekami labi, lai optimizācijas teorija dzīvē iegūtu vēl spēcīgāku optimisma pieskaņu ik katram solim mūsu dienas gājumā...
Diena tak nevar būt pelēka, ja sirds un acis staro... :)
Vēl viens fakts ko esmu novērojusi.. mans acumērs ir maldīga lieluma.. gluži vai kā mašīnas sāna spoguļa efekts, kas visu rādāka tālāku un sīkāku(kaut gan, kā no kuras puses skatās esošajā situācijā:D :D) nekā tas patiesībā ir...
Vēl viens fakts ko esmu novērojusi.. mans acumērs ir maldīga lieluma.. gluži vai kā mašīnas sāna spoguļa efekts, kas visu rādāka tālāku un sīkāku(kaut gan, kā no kuras puses skatās esošajā situācijā:D :D) nekā tas patiesībā ir...Bet nesatraucaties... ES saņemšos... Nosolos... kas es kāda mīkstā? :D :D :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru